Ekonomistu apvienības ziemas konferences uzmanības centrā – Latvijas attīstības stratēģija

Konferencē EA diskutēja par Latvijas attīstības sratēģijas 2050 tapšanu. Stratēģijas ietvaru raksturoja Latvijas Universitātes (LU) rektors profesors Gundars Bērziņš un Fiskālās disciplīnas padomes locekle, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Produktivitātes zinatniskā institūta “LU domnīca LV PEAK” direktore prof. Inna Šteinbuka. Kā norādīja G. Bērziņš, Latvijas tālākajā attīstībā ir ietverti trīs pamata scenāriji:

• izaugsmes scenārijs, kurā notiek nepārtraukta, ātra un visos līmeņos sabalansēta attīstība, izmantojot Latvijas priekšrocības, īstenojot saskaņotas prioritātes un darbības, akcentējot valstī vienotus attīstības virzienus;

• stagnācijas scenārijs, kurā attīstības process piemērojas lēnākajiem; vienas paaudzes dzīves laikā Latvija nespēj panākt ES valstu vidējo dzīves līmeni; sabiedrībā zūd motivācija ilgtermiņa ieguldījumiem un darbībām, arī izglītības iegūšanai;

• atpalicības scenārijs, kas paredz, ka turpinās pašreizējais nekoordinētais process; attīstības temps strauji samazinās, vienlaikus pastiprinās spriedze sabiedrībā; nākotnes mērķu īstenošana top problemātiska; Latvija kļūst par ES otrās šķiras valsti.

Raksturojot valsts attīstības stratēģijas ietvaru, G, Bērziņš uzsvēra, ka tas tiek balstīts trīs pamata vērtībās. Tās ir: valsts pastāvēšanas un nepārtrauktības nodrošināšana; Latviešu valodas, kultūras un vides saglabāšana un attīstība; iedzīvotāju labklājības pieaugums.

Stratēģijas ietvara autori ir identificējuši deviņus kritiski svarīgi faktorus vai virzienus, kas būtu jāņem vērā turpmākajā Latvijas attīstības stratēģijas tapšanā. To vidū ir, piemēram, drošība; cilvēkkapitāls un demogrāfija; publiskā pārvalde; Latvijas konkurētspēja; kapitāla tirgus un nodokļi; vide, ilgtspēja un klimats; pilsoniskā aktivitāte un cilvēku iesaistes līmenis, un citi.

Kā norādīja G. Bērziņš, viens no atslēgas faktoriem ir un būs Latvijas drošība, tāpēc turpmāko 25 gadu laikā būtu jāsaglabā ieguldījums drošībā un aizsardzībā 5 % līmenī no IKP, kā arī, – viens no svarīgākajiem jautājumiem, par ko nāksies diskutēt un pieņemt lēmumus, ir Latvijas rīcība migrācijas jautājumā.

Diskusija par Latvijas attīstību – no valsts pārvaldes veiktspējas līdz demokrātijai un produktivitātei

Konferences noslēgumā notika diskusija par Latvijas attīstības stratēģijas tapšanu, tajā ietveramajām aktualitātēm un stratēģijas iedzīvināšanu, kur lielākā uzmanība tika veltīta valsts pārvaldes veiktspējai, migrācijas jautājumiem un uzņēmējdarbības veicināšanai.

Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka būtiski stratēģiju sasaistīt ar vidēja termiņa plānošanas dokumentiem un ES fondu izmantošanu. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens norādīja – galvenais izaicinājums ir stratēģijas integrēšana politiskajā un valsts pārvaldes dienas kārtībā, pārejot no procesu uz rezultātu kultūru. Viņš aicināja ietvert arī redzējumu par nepieciešamajām investīcijām.

Ekonomists un “Primekss” vadītājs Jānis Ošlejs aicināja koncentrēties uz pievienotās vērtības palielināšanu uz strādājošo kā galveno rādītāju, kam jāpieskaņo pārējie mērķi. Savukārt ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja uz globālo pārmaiņu un ārējās vides nozīmi, tostarp Ķīnas pieaugošo ietekmi, kā arī migrācijas un plānošanas dokumentu ieviešanas kvalitāti.

“Providus” vadītāja Sanda Liepiņa uzsvēra, ka ekonomikas attīstība ir cieši saistīta ar demokrātijas noturību, un brīdināja par pieaugošo nevienlīdzību. EA valdes loceklis Edmunds Krastiņš akcentēja līderu nozīmi sabiedrības pārliecināšanā par reformām. Ojārs Kehris pozitīvi vērtēja izstrādātos attīstības scenārijus, taču aicināja uz lielākām ambīcijām, vairāk fokusēties uz valsts pārvaldes efektivitāti, Rīgas kā ekonomikas centra lomu un pašvaldību motivāciju piesaistīt investīcijas. Viņš arī rosināja izvērtēt, kas izpildīts no stratēģijas “Latvija 2030” un kāpēc daļa ieceru nav īstenotas.