EKONOMISKAIS, POLITISKAIS UN JURIDISKAIS IETVARS LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBAS POTENCIĀLA SAGLABĀŠANAI UN KONKURĒTSPĒJAS PIEAUGUMA VEICINĀŠANAI PĒC PANDĒMIJAS IZRAISĪTAS KRĪZES (RECOVERY-LV)

Projekta vadītāja: prof. Inna Šteinbuka

Projekta sadarbības partneri: Latvijas Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Zinātņu akadēmija

Mērķis: Sniegt visaptverošu, daudznozaru pandēmijas ietekmes novērtējumu uz Latvijas ekonomiku, sagatavot zinātniski pamatotus, inovatīvus starpdisciplinārus rīcībpolitikas ieteikumus ilgtspējīgas, iekļaujošas ekonomiskās attīstības izaicinājumu pārvarēšanai.

Kopējais projekta finansējums ir 495 000 eiro.

Projekta īstenošana: 01.07.2020.–31.03.2021.

Projekta numurs: VPP-COVID-2020/1-0010

Latvijas produktivitātes ziņojums 2020

Projekta nodevumi un aktivitātes

Pētījuma mērķis ir izpētīt inovāciju attīstības tendences Latvijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm un izteikt rekomendācijas Latvijas politikas veidotājiem un īstenotājiem inovāciju veicināšanai Covid-19 krīzes laikā un pēckrīzes periodā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta valsts rīcībai inovāciju pieprasījuma pusē, it sevišķi ar inovāciju iepirkuma palīdzību. 

Šī pētījuma rezultātā ar dažādu indeksu palīdzību tiek izvērtēts Latvijas inovāciju sniegums uz citu ES valstu fona, kā arī izskatīti virzieni un starptautisko institūciju ieteikumi inovāciju stimulēšanai. Tiek novērtētas inovāciju attīstības tendences uzņēmumos Covid-19 laikā, identificētas uzņēmumu inovatīvas darbības stiprās un vājās puses, kā arī sniegtas rekomendācijas inovāciju aktivitātes veicināšanai uzņēmumos. Tiek sniegti ieteikumi efektīvas inovāciju iepirkuma programmas ieviešanai, kas var rezultēties augstākas kvalitātes sabiedriskos pakalpojumos ar ekonomiski pamatotām izmaksām, palīdzēt jauniem un inovatīviem maziem un vidējiem uzņēmumiem modernizēties, veicināt inovatīvu risinājumu un produktu tirgus attīstību. Šis secinājumu un rekomendāciju kopums, savukārt, var palielināt produktivitāti un valsts tautsaimniecības ekonomisko izaugsmi 

Inovāciju attīstības tendences un priekšlikumi inovāciju veicināšanai ekonomiskās krīzes laikā PDF

Ziņojums ir daļa no Valsts pētījumu programmas “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)”. 

Ziņojums veltīts “ reCOVery-LV” projekta papildu uzdevumiem:  Komercdarbības veicināšanai e-vidē un Papīra aprites samazināšanai ekonomikā.

Ziņojumā tiek izanalizēts e-komerciju pakalpojumu un rīku tiesiskais regulējums un tā ieviešana papīra aprites samazināšanai, izpētīta Latvijas digitālā vide un e-komercija, identificēti izaicinājumi digitālās transformācijas veicināšanai un papīra aprites samazināšanai, kā arī sniegti aptaujas rezultāti par attālinātā darba ietekmi uz saziņu starp valsts un pašvaldību institūcijām un komercuzņēmumiem ar mērķi mazināt papīra apriti. 

 E-komercijas attīstības un papīra aprites mazināšana pēc pandēmijas izraisītās krīzes PDF

Noslēdzies pētījums par vietējo pārtikas ķēžu stiprināšanu krīzes un pēckrīzes laikā

No 2020. gada jūlija līdz decembrim starpdisciplināra LLU un Dārzkopības institūta pētnieku grupa bija iesaistīta pētījuma “Vietējo pārtikas ķēžu pārstrukturizēšana un noturības stiprināšana krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā” īstenošanā. Tas ir daļa no Valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” projekta “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)”.

Pētījuma ietvarā, analizējot situāciju pārtikas nozarē no 2020. gada 12. marta līdz 9. jūnijam izsludinātās ārkārtējas situācijas laikā un apkopojot starptautisko pieredzi, LLU pētnieki izstrādāja pēckrīzes apstākļiem piemērotus risinājumus, kas uzlabos vietējo (Latvijas) ražotāju, pārtikas piegādes ķēžu un pārtikas sastāvdaļu piegādes ķēžu noturību, vienlaikus stiprinot Latvijas pārtikas pašpietiekamību un ļaujot uzņēmumiem sagatavoties iespējamai pēkšņai pārtikas sistēmu pārstrukturēšanai krīzes laikā un pēc tās.

Lai sasniegtu pētījuma mērķi, tika novērtēta vietējo un globālo pārtikas piegādes ķēžu noturība Covid-19 krīzes laikā un pēc tās. Veicot mediju ziņu analīzi, ir apkopota informācija par krīzes radīto ietekmi pārtikas sektorā pasaulē un Latvijā, bet galvenā uzmanība ir pievērsta padziļinātai situācijas izpētei dažādos pārtikas ražošanas sektoros Latvijā. Sektoru analīze ietver galveno pārtikas izejvielu ražošanas un pārstrādes raksturojumu, kā arī uz katra sektora ekspertu vērtējumu balstītu risku identifikāciju, to novērtējumu un riska novēršanas pasākumu izstrādi, izmantojot riska vadības metodes. Tāpat apkopota arī informācija par situāciju mazumtirdzniecībā, viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas (HoReCa) sektorā un par izaicinājumiem, ko rada krīzes izraisītās patērētāju paradumu izmaiņas.

Paralēli zinātnieki izvērtēja Latvijā audzētu augļu un dārzeņu sezonālo pieejamību ikdienas pilnvērtīga uztura un pārstrādes izejvielu nodrošinājumam. Būtisku ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā nodrošina augļu, ogu un dārzeņu audzēšanas apjomu statistikas datu precizēšana, kas ir veikta, pamatojoties uz intervijām ar nozares ekspertiem, un ļauj labāk novērtēt daudzveidīgo dārzkopības kultūru produkcijas pieejamību. Padziļināti izvērtēts arī svaigo augļu un dārzeņu pieejamības periods, izstrādāta sezonas karte par Latvijā ražoto dārzkopības produktu potenciālu un audzēšanas sezonas pagarināšanas iespējām, identificēti galvenie riski, kas visbūtiskāk var ietekmēt augļu un dārzeņu pieejamību un piegādes ķēdes pandēmijas izraisītās krīzes apstākļos, ieteikti riska novēršanas pasākumi un inovatīvi risinājumi, kuri var palielināt sektora uzņēmumu noturību krīzes un pēckrīzes apstākļos.

Turklāt pētījuma ietvaros arī tika izstrādāts pārtikas groza modelis siltu pusdienu sagatavošanai mājās četrām nedēļām krīzes situācijā un 1.–4. klases skolēniem ārpusskolas aktivitātēs pēckrīzes situācijā, kā arī izstrādāti ieteikumi produktu iepakošanai pārtikas pakas izveidei. Modeļa izstrādes pamatā ir Veselības ministrijas rekomendācijas pārtikas nodrošinājumam pandēmijas laikā un Veselības ministrijas rīkojumi Nr. 212/24.11.2017. “Ieteicamās enerģijas un uzturvielu devas Latvijas iedzīvotājiem” un Nr. 202/25.07/2003. “Ieteikumi veselīga uztura pagatavošanai bērniem vecumā no 2 līdz 18 gadiem un orientējošās produktu patēriņa normas”. Sagatavots pārtikas paku sastāva piedāvājums 4 nedēļām, sniegtas rekomendācijas maltītes sagatavošanai (receptes, tehnoloģiskās kartes) un veikta ēdienu uzturvielu kalkulācija. Kalkulācija īstenota, ievērtējot produktu marķējumā atspoguļoto uzturvērtību – vai uzturvielas aprēķinātas saskaņā ar Somijas Nacionālo pārtikas sastāva datu bāzi (Fineli). Sagatavotas pusdienu maltītes, vērtēts ēdiena izskats, nosakot kopējo produkta vērtību un vizuālo pievilcību. Laboratoriski visiem ēdieniem analizēti uzturvērtības rādītāji, nosakot olbaltumvielu, ogļhidrātu, tostarp cukuru, šķiedrvielu, tauku, tostarp piesātināto, nepiesātināto (mono un poli) un transtaukskābju saturu, pelnvielu, sāls un atsevišķu uzturā nozīmīgo minerālvielu – kalcija, dzelzs un joda – saturu.

Pētījuma noslēgumā sniegti risinājumi un ieteikumi lauksaimniecības izejvielu, pārtikas produktu un uztura sistēmu noturības stiprināšanai krīzes un pēckrīzes attīstības iespēju laikā, kā arī zināšanu nodošanas veicināšanai ieinteresētajām personām - politikas veidotājiem, pašvaldībām, ražotājiem un patērētājiem.

Kopumā pētījuma uzdevumu izpildē tika iesaistīta starpdisciplināra 30 zinātnieku komanda no 2 institūcijām – LLU un Dārzkopības institūta, t.sk. pārtikas tehnoloģiju inženieri, ekonomisti, biologi, agronomi, sociologi un ķīmiķi. Turklāt izpētes laikā veiktas 102 intervijas ar pārtikas ķēžu dalībniekiem un fokusgrupu intervijās piedalījušies 78 pārtikas nozaru un asociāciju pārstāvji. Tāpat apkopota informācija par patērētāju pārtikas iegādes paradumu izmaiņām - veiktas tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās un kopumā tajā piedalījās 1013 iedzīvotāju no visiem Latvijas reģioniem.

Pētījums “Vietējo pārtikas ķēžu pārstrukturizēšana un noturības stiprināšana krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā” īstenots Valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” ietvarā un LLU un Dārzkopības institūtam piešķirtais finansējums šajā pētījumā paredzēto uzdevumu īstenošanai bija 128 368 EUR.

Projekta noslēguma ziņojuma 1. daļa par pārtikas ķēdēm PDF

Projekta noslēguma ziņojuma 2. daļa par skolēnu pārtikas pakām PDF

Valsts pārvaldes un sabiedrisko organizāciju atsauksmes par pētījuma rezultātiem PDF

Attālinātais darbs ir būtiski pieaudzis Covid-19 pandēmijas krīzes laikā. Lai palēninātu vīrusa izplatīšanos un aizsargātu darbiniekus, daudzi uzņēmumi ir pārgājuši uz attālinātu darbu - video zvani un tūlītējā ziņojumapmaiņa aizstāj sapulces un fizisku socializēšanos.

Latvijā plašu pāreju uz attālināto darbu veicina labā līmenī esošā interneta infrastruktūra, valsts pārvaldes pakalpojumu augstais digitalizācijas līmenis, kā arī spēja veikt inovācijas, piemēram, izstrādājot platformas Saeimas un Ministru kabineta attālinātam darbam. Tāpat e-paraksts/ e-identifikācija atvieglo pāreju uz attālināto darbu. Vienlaikus, jāatzīmē, ka joprojām pastāv vairāki izaicinājumi: digitālo rīku un prasmju nodrošināšana darbiniekiem; drošu un kvalitatīvu valsts digitālo pakalpojumu tālāka paplašināšana; digitālo prasmju un procesu digitalizācija utt. Tāpat vēl nav juridiski līdz galam sakārtota likumdošana, kas regulē attālināto darbu, īpaši valsts pārvaldes un privātpersonu saziņu.

Ilgtermiņā attālināta darba iespēju plašāka izmantošana var būtiski ietekmēt tautsaimniecības strukturālās transformācijas procesu atsevišķos tirgos, nozarēs un reģionos. Tas var mazināt ekonomisko aktivitāšu negatīvo ietekmi uz vidi, kā arī mazināt reģionālās disproporcijas, vienlaikus radot arī negatīvus blakusefektus, kā piemēram, nevienlīdzības palielināšanas riskus.

Šī pētījuma mērķis ir veikt izvērtējumu par produktivitāti veicinošiem un ierobežojošiem faktoriem attālinātā darba apstākļos un attālinātā darba ietekmi uz Latvijas produktivitāti ilgtermiņā, kā arī izstrādāt priekšlikumus produktivitātes paaugstināšanai attālinātā darba apstākļos.

Pētījums sastāv no četrām daļām. Pirmajā daļā ir raksturota attālinātā darba būtība. Otrajā daļā ir analizētas attālinātā darba attīstības tendences pasaulē un Latvijā, tai skaitā attālinātā darba potenciāls - cik plašas un kādās nozarēs/ profesijās ir iespējas strādāt attālināti. Izvērtējums balstīts uz pieejamo statistisko informāciju un aptauju rezultātiem. Trešā pētījuma daļa ir veltīta attālinātā darba ietekmei uz produktivitāti. Ceturtajā pētījuma daļā detalizētāk raksturoti attālinātā darba izaicinājumi un politikas virzieni situācijas uzlabošanai. Pētījuma nobeigumā ir doti galvenie secinājumi un priekšlikumi attālinātā darba produktivitātes paaugstināšanai.

Atbilstoši Ekonomikas ministrijas uzdevumam šī pētījuma izstrāde tika finansēta no Valsts pētījuma programmas projekta “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)”.

Izvērtējums par attālinātā darba ietekmi uz produktivitāti ilgtermiņā un priekšlikumu sagatavošana produktivitātes paaugstināšanai attālinātā darba apstākļos PDF

Pandēmijas laikā nav nostiprinājies nacionālisms, turklāt nacionālisms bija izteiktāks ASV, nevis ES atbalstītāju vidū, kas varētu būt saistīts ar uzskatu, ka Latvijas nacionālā drošība ir vairāk atkarīga no ASV. Tas noskaidrots decembrī veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā. Sabiedriskās domas aptauja sadarbībā ar SKDS tika veikta  Latvijas Universitātes (LU) vadībā īstenotajā pētniecības projektā “reCOVery-LV”.

Neskatoties uz septembra aptaujā konstatēto uzticības kritumu ES institūcijām, decembra aptauja atklāja, ka, salīdzinot ar 2017. gada maiju, bija būtiski uzlabojies sabiedrības eiropeiskais noskaņojums: bija palielinājies pozitīvo vērtējumu īpatsvars gan par ES kopumā, gan Latvijas dalību ES. Aptuveni piektā daļa respondentu piekrita viedoklim, ka sadarbība būtu jāturpina arī ar tām valstīm, kurās tiek pieļauti cilvēktiesību pārkāpumi.

“Zīmīgi, ka pandēmijas laikā nav audzis atbalsts nedz ekonomiskam protekcionismam, nedz politiskam nacionālismam: sabiedrība ir kļuvusi saliedētāka jautājumā par ciešākas sadarbības nozīmību Eiropas Savienības ietvaros. ASV gadījumā plaisa starp sadarbības atbalstītājiem un noliedzējiem bija lielāka nekā Eiropas Savienības gadījumā,” norāda Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas politikas pētījuma institūta pētnieks Aldis Austers.

Aptauja liecina, ka pēc atkārtotā Covid-19 pandēmijas viļņa ir pasliktinājusies sabiedrības pašsajūta, it sevišķi jauniešu vidū līdz 24 gadiem. Samazinājusies regularitāte ar kādu sabiedrība interesējas par politiskajām aktualitātēm, taču ir pieaugusi respondentu sociālā aktivitāte, biežāk pārrunājot politiskos notikumus ar līdzcilvēkiem. Aptaujas rezultāti atklāj, ka pandēmijas laikā ir audzis viedokļu līderu un samazinājies viedokļu meklētāju īpatsvars.

“Pozitīvi ir vērtējams, tas ka Latvijas tauta par spīti krīzei nepazaudēja dzīves garšu, kaut gan apmierinātība ar dzīvi nedaudz ir pasliktinājusies jauniešu vidū. Zīmīga ir tas, ka laikā, kad  notiek debates par Eiropas nākotni, Latvijas iedzīvotāju uzticība Eiropas Savienībai saglabājas augsta”, uzsver projekta “reCOVery - LV” vadītāja un LU prof. Inna Šteinbuka.

Valsts pētījumu programmas (VPP) projekta "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)" ietvaros sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica sabiedriskās domas aptauju. Aptaujas mērķis bija noskaidrot sabiedrības apmierinātību ar dzīvi, iedzīvotāju politisko aktivitāti, attieksmi pret Latvijas nozīmīgākajiem tirdzniecības partneriem un Eiropas Savienību, kā arī polāriem stereotipiskiem viedokļiem. Aptauja tika veikta laikā no 2020. gada 27. novembra līdz 11. decembrim, ar tiešās intervijas dzīvesvietās metodi aptaujājot 1008 respondentus vecumā no 15 līdz 75 gadiem.

Aptaujas rezultāti PDF

Latvijas Universitātes vadītā pētniecības projekta “reCOVery-LV” pētnieku komandas organizētajā tiešsaistes publiskajā diskusijā “COVID-19: zāles ekonomikas ārstēšanai un hroniskās slimības riski” jebkurš interesents varēja iepazīties ar 80 pētnieku izstrādātajiem ieteikumiem Covid-19 izraisītās ekonomiskās krīzes pārvarēšanai. Diskusijas notika četrās paneļdiskusijās ieskicējot pētījuma rezultātus un sagatavotos ieteikumus politikas veidotājiem.

Publisko diskusiju atklāja Latvijas valsts prezidents Egils Levits uzsverot, ka Covid-19 krīze spilgtāk nekā jebkad ir parādījusi to, ka jautājumiem jābūt zinātniski izpētītiem, pirms par tiem tiek pieņemti politiski lēmumi,  kā arī to, cik grūti ir pieņemt lēmumus, ja par kādu no jomām iztrūkst datu un nav uzkrātas zināšanas. Valsts prezidents savā uzrunāt atsaucās uz projekta reCOVery-LV “Latvijas produktivitātes ziņojuma – 2020” secinājumiem par tautsaimniecības produktivitātes, konkurētspējas, kā arī attīstības, pētniecības un inovāciju veicināšanas nepieciešamību.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks atklāšanas uzrunā uzsvēra, ka ir jāmaina Latvijas ekonomikas izaugsmes modelis, atstājot pagātnē tēzi par Latviju kā tiltu starp Rietumiem un Austrumiem. Mārtiņš Kazāks arī atgādināja, ka atbalsts ekonomikai un iedzīvotājiem ir nepieciešams, taču ļoti straujais budžeta tēriņu kāpums pēdējā mēneša laikā rada bažas par to, kādas būs fiskālās ilgtspējas sekas, ja šāds valsts atbalsta pieauguma temps turpināsies, cik mērķtiecīgs būs atbalsts un ar kādu valdības parādu iziesim no krīzes.

Diskusija notika četrās paneļdiskusijās atbilstoši pētniecības projekta tematiskajiem blokiem:

1. Cik nopietni COVID-19 pandēmija ietekmēja valsts ilgtspējas riskus?

Diskusijas moderators: Kārlis Bukovskis, Latvijas ārpolitikas institūta direktora vietnieks

Dalībnieki: Prof.Inna Šteinbuka, LU Produktivitātes zinātniskā institūta direktore, Prof.Andris Sprūds, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Eiropas studiju fakultātes dekāns, Jānis Sārts, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors, Aldis Austers, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Eiropas politikas pētījuma institūta pētnieks.

2. Kā panākt ekonomikas izrāvienu pēc krīzes?

Diskusijas moderators: Prof. Gundars Bērziņš, Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, Latvijas produktivitātes padomes priekšsēdētājs

Dalībnieki: Arvils Ašeradens Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs, Raimonds Aleksejenko Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Mārtiņš Āboliņš Bankas "Citadele" ekonomists.

3. Ekonomikas atveseļošanas receptes

Diskusijas moderatore: Prof. Inna Šteinbuka, LU Produktivitātes zinātniskā institūta direktore

Dalībnieki: Prof. Gundars Bērziņš, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, dekāns, Latvijas produktivitātes padomes priekšsēdētājsProf. Andra Zvirbule Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte dekāne, Prof. Irina Pilvere, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore, Oļegs Krasnopjorovs LU Produktivitātes zinātniskā institūta direktores vietnieks.

4. Digitālā transformācija un attālinātais darbs

Diskusijas moderatore: Vineta Kleinberga, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Eiropas studiju fakultātes pētniece 

Dalībnieki: Prof. Jānis Priede, Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes Ekonomikas nodaļas vadītājs, Edvīns Danovskis, Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes docents, Līga Menģelsone, Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore, Asoc. prof. Irēna Kucina Valsts prezidenta padomnieku biroja vadītāja.

Pētījums tiek īstenots Valsts pētījumu programmas (VPP) projekta “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)” (VPP-COVID-2020/1-0010) ietvaros. Projekta izstrādē ir iesaistīta starpdisciplināra pētnieku komanda no Latvijas Universitātes, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Stradiņu universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes.

2021.gada 4.martā Latvijas Universitātes (LU) 79. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros notika Valsts pētījuma programmas pētniecības projektam “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)” veltīta sekcijas. Ar referātiem sekcijā uzstājās 12 projekta pētnieki.

Sekcijas sēdes ieraksts: https://www.youtube.com/watch?v=BO7DnyVkQ60

Referātu prezentācijas: https://www.bvef.lu.lv/petnieciba/konferences/lu-konferences/latvijas-tautsaimniecibas-potenciala-saglabasana-un-konkuretspejas-pieauguma-veicinasana-pec-pandemijas-krizes/

The COVID-19 crisis has been a true black swan – an unexpected event that is having enormous consequences on virtually every aspect of our daily life. Next to the 1918 flu pandemic that occurred in a very differenc socio-economic context, there are no historical parallels close to the current crisis, which makes forecasting and future prediction a tough task. Due to the global scale of the crisis, the collaboration and joint efforts are at the heart of solutions to the COVID-19 situation. Close cooperation is especially important in the Baltic region with highly interconnected economies and societies.

This paper aims to provide a comparative picture of the effects of the crisis and describe the key factors and uncertainties affecting the recovery. Despite the sharp recession, there are also some opportunities arising from the situation, which are discussed in the third section of the paper. The concluding section presents possible coordinated policy actions that could support speedier recovery, long term technological progress and sustainable growth. 

This review is a joint work of Foresight Centre of Parliament of Estonian, LV PEAK of the University of Latvia and Government Strategic Analysis Center (STRATA) of Lithuania. The review was finalized in October 2020. 

A comparative review of socio-economic implications of the coronavirus pandemic (COVID-19) in the Baltic States PDF

Šis pētījums iezīmē vairākus iespējamos nākotnes scenārijus starptautisko attiecību attīstībai COVID-19 pandēmijas kontekstā, piedāvā ticamāko, izvērtē lielāko globālo aktoru rīcībpolitiku un sniedz rekomendācijas Latvijas politikas veidošanai.

Pētījumā ir identificēti četri iespējamie post-COVID-19 starptautiskās attīstības scenāriji. Tie iekļauj gan pirmspandēmijas situācijas jeb status quo turpināšanos, gan solidaritātes un daudzpusējas sadarbības pastiprināšanos, gan suverenizāciju un protekcionisma nostiprināšanos, gan konfliktējošu tendenču “sadzīvošanas” scenāriju, kurā integrācijas un protekcionisma procesi pastāvēs vienlaicīgi. Pētījumā šie scenāriji tiek testēti, detalizētāk aplūkojot īstermiņa un ilgtermiņa tendences un stratēģiskās izvēles.

Pētījuma primārais mērķis ir izvērtēt globālas vides attīstības tendences un Latvijas rīcībpolitikas ietekmējošos faktorus un piedāvāt ieteicamās izvēles pēcpandēmijas periodā. Tomēr acīmredzami, ka lielāko globālo aktoru rīcība pandēmijas kontekstā un pašas pandēmijas ilgums, tvērums un dziļums var atstāt nopietnas sekas uz iespējamo scenāriju raksturu un tālākām trajektorijām. 

Pētījums veikts Valsts pētījumu programmas (VPP) projekta “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)” (VPP-COVID-2020/1-0010) ietvaros no 2020.gada 1.jūlija līdz 30.decembrim. To izstrādāja Rīgas Stradiņa universitātes zinātniskā grupa Eiropas Studiju fakultātes dekāna, profesora Dr. Andra Sprūda vadībā. Zinātniskajā grupā bija iesaistīti Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēki un pētnieki Dr. Māris Andžāns, Dr. Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova un Dr. Kārlis Bukovskis, kā arī doktoranti Vineta Kleinberga un Artūrs Bikovs. 

Starptautiskās attīstības scenāriji COVID-19 pandēmijas kontekstā PDF

Šis pētījums ir radīts valsts pētījumu programmas “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)” ietvaros, lai analizētu 2020. gada pavasarī ārkārtas situācijas laikā uzkrāto pieredzi konstitucionālo institūciju un valsts pārvaldes darbības juridiskajos aspektos, un sniegtu rekomendācijas šo institūciju darbībai noteiktā tiesiskā ietvara pilnveidošanai.

Pētījums sastāv no divām daļām. Pirmajā daļā “Ārkārtas situācijas un izņēmuma stāvokļa konstitucionāli tiesiskā analīze” ir vērtēts 1922.gada 15.februārī pieņemtās Satversmes noteiktais regulējums un tā piemērotība krīžu, tostarp pandēmijas radītās krīzes, efektīvai pārvaldībai. Šīs pētījuma daļas mērķis ir izstrādāt ilgtspējīgus konstitucionāli tiesiskā ietvara pilnveidojumus ārkārtējo situāciju efektīvākai pārvaldībai. Šīs pētījuma daļas autors ir Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, LU profesors, Dr.iur. Ringolds Balodis. 

Otrajā pētījuma daļā ir analizēts, kādu iespaidu uz valsts pārvaldes darbības efektivitāti ir atstājusi attālinātā darba un attālināto saziņas formu izmantošanas pieredze valsts pārvaldē ārkārtējās situācijas laikā. Pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi valsts institūciju darbībā un tās laikā īstenotie juridiskie risinājumi, lai nodrošinātu valsts institūciju darbības nepārtrauktību, var saturēt potenciālu arī to izmantošanai pēcpandēmijas apstākļos. Ja Saeima, Ministru kabinets un tiesas salīdzinoši ātri un sekmīgi pielāgojās attālinātā darba režīmam, izmantojot videokonferences un citus digitālos risinājumus, tad valsts pārvalde pandēmijas laikā nav demonstrējusi vērā ņemamus uzlabojumus sasniedzamībai attālinātā formā. Pētījuma otrās daļas autors ir Latvijas Universitātes docents Dr.iur. Edvīns Danovskis. 

"Konstitucionālais un administratīvais ietvars pandēmijas un citu ārkārtas situāciju efektīvai pārvaldībai" pārskata ziņojums

Pētījums ir izstrādāts juridiskās zinātnes ietvaros, pētot digitālo tehnoloģiju izmantošanu saziņā no juridiskā viedokļa. Tajā nav analizēti ar digitālo tehnoloģiju ieviešanu saistītie praktiskie izaicinājumi no informācijas tehnoloģiju perspektīvas. 

Covid-19 pandēmijas ietekmē Latvijas iedzīvotāji tirdzniecības vietas apmeklē retāk un rūpīgāk plāno savus iepirkumus, turklāt biežāk nekā līdz šim gatavo ēdienu mājās. To novembrī Latvijas iedzīvotāju aptaujā atklājuši divas trešdaļas respondentu. Aptauja sadarbībā ar SKDS veikta Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) īstenotajā pētījumā “Vietējo lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēžu pārstrukturēšana un to noturības nostiprināšana krīzes un pēckrīzes apstākļos Latvijā”.

Pārtikas produktu iegāde: tirdzniecības vietas vs. internets

Covid-19 pandēmijas straujā izplatība ietekmējusi dažādas sabiedrības dzīves sfēras, tostarp arī iedzīvotāju pārtikas iegādes un patēriņa paradumus. Lai gan pārtikas tirdzniecības vietu apmeklējuma biežums nav ierobežots, 62% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka šobrīd retāk dodas uz tirdzniecības vietām un vairāk plāno savus iepirkumus. Mazāks skaits šādu respondentu ir gados jaunāko iedzīvotāju grupā vecumā līdz 34 gadiem. Savukārt visdiscplinētākie ir seniori vecumā no 64 gadiem, no kuriem 70% aptaujāto atzīst, ka dodas uz tirdzniecības vietām retāk.

Trešdaļa aptaujāto atzīst, ka biežāk izvēlas iepirkties mazos veikalos, nevis lielveikalu ķēdēs, kur pulcējas vairāk cilvēku. Arī izvēli par labu mazajiem tirdziņiem izdara tikpat liels iedzīvotāju skaits. Abos gadījumos tie visbiežāk ir Kurzemes un Vidzemes reģionos dzīvojošie respondenti. Bet piektā daļa aptaujāto iedzīvotāju priekšroku dod pārtikas produktu iegādei pie ražotāja un izvairās apmeklēt mazumtirdzniecības vietas.    

Kā alternatīvu tirdzniecības vietu apmeklējumam pavasarī daudzi izmantoja iespēju pārtikas produktus iegādāties internetā vai ar piegādi mājās. Novembra sākumā 9% aptaujāto atzina, ka vairāk izmanto pārtikas produktu iegādi internetā/ piegādi mājās. Biežāk tie ir gados jaunākie respondenti vecumā līdz 35 gadiem, bet visretāk šādu iespēju izmanto seniori. Turklāt tas saistāms ar šādu pakalpojumu ierobežoto pieejamību reģionos, jo lielākā daļa no iedzīvotājiem, kuri pasūta pārtikas produktus internetā vai ar piegādi mājās, dzīvo Rīgā.

Vairāk ēd mājās un domā par veselīgāku uzturu

Izmaiņas Covid-19 pandēmijas ietekmē vērojamas arī iedzīvotāju ēšanas paradumos. Lai gan aptauja veikta pirms ierobežojumu ieviešanas ēdināšanas iestādēs, 64% aptaujāto iedzīvotāju atzīst, ka biežāk gatavo ēdienu mājās, nevis izvēlas apmeklēt dažādas ēdināšanas iestādes.

Interesanti, ka 44% Latvijas iedzīvotāju atklāj, ka šobrīd ēdot veselīgāk un vairāk uzmanības pievēršot veselīgam uzturam. Turpretim šādam apgalvojumam nepiekrīt 50% aptaujāto, kas apliecina, ka šāda uzvedība nav vērojama visā sabiedrībā.

Taču daļēji tendenci pievērsties veselīgākam uzturam ataino arī dati par konkrētu produktu grupas samazināšanu uzturā. Lai gan kopumā 16% aptaujāto atzīst, ka ir samazinājuši vai palielinājuši konkrētu produktu grupas lietošanu uzturā, trešdaļa no visiem aptaujātajiem atzīst, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē mazāk iegādājas pārtikas produktus, kas nav pirmās nepieciešamības produkti (t.i. našķus, uzkodas, saldumus). Turklāt šī tendence nav tiešā veidā saistāma ar ienākumu līmeni, jo tā ir līdzīga visās ienākumu grupās.

Pavasarī jau pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas bija vērojams palielināts iedzīvotāju pieprasījums pēc konkrētiem pārtikas produktiem, kam ir ilgāks uzglabāšanas termiņš. Interesi par tādiem novembra aptaujā pauž 40% Latvijas iedzīvotāju. Biežāk tie ir respondenti vecumā no 35 gadiem un dzīvojoši lauku teritorijās. Lai gan arī rīdzinieku vidū 36% aptaujāto ir interese par produktiem ar ilgāku uzglabāšanas termiņu.

“Analizējot aptaujas rezultātus jāņem vērā arī vecuma grupu un dzimumam raksturīgie paradumi pirms ārkārtas situācijas ierobežojumiem. Piemēram, sievietes vairāk pievēršas veselīgam dzīvesveidam, jauni vīrieši vairāk ēd ārpus mājām vai pasūta ēdienu uz mājām, kā arī citi faktori, kas ietekmē pircēju izvēles. Taču kopumā attiecībā uz dažādām izmaiņām savos paradumos nosacīti aktīvākie ir bijuši iedzīvotāji ar augstāko izglītību, vidējiem ienākumiem, mājsaimniecības, kur dzīvo vismaz 3 cilvēki , kā arī dažādu līmeņu vadītāji,” stāsta LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes vadošā pētniece Dina Bite.

Aptauja tika īstenota kā tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās un kopumā tajā piedalījās 1013 iedzīvotāju no visiem Latvijas reģioniem, pārstāvot dažādas sociālās grupas.

Pētījums “Vietējo lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēžu pārstrukturēšana un to noturības nostiprināšana krīzes un pēckrīzes apstākļos Latvijā” tiek īstenots Valsts pētījumu programmas projekta “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)” ietvaros. Pētījumu vada Latvijas Universitāte un tajā kā sadarbības partneri iesaistīti zinātnieki no LLU, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Zinātņu akadēmijas.

Latvijas produktivitātes padome un Latvijas Universitātes Produktivitātes zinātniskais institūts "LU domnīca LV PEAK"  2020.gada 25.novembrī rīkos tiešsaistes konferenci “Produktivitātes dialogs”. Konferencē tiks prezentēts “Latvijas produktivitātes ziņojums 2020” un tā būs platforma viedokļu apmaiņai par produktivitātes izaicinājumiem COVID-19 pandēmijas krīzes laikā. Diskusijai varēs sekot līdzi Facebook tiešraidē 25.novembrī no plkst. 10.00 līdz 12.30: https://www.facebook.com/lubvef

“Latvijas produktivitātes ziņojums ir neatkarīgs un zinātniski pamatots ekspertu slēdziens par produktivitātes kāpināšanas faktoriem, kas politikas veidotājiem piedāvā instrumentus tautsaimniecības konkurētspējas un izaugsmes veicināšanai. Dokuments tapis atbilstoši Eiropas Savienības standartiem,” uzsver LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (BVEF) dekāns un Latvijas produktivitātes padomes priekšsēdētājs prof. Gundars Bērziņš.

“Latvijas produktivitātes ziņojumā 2020” secināts, ka produktivitātes pieaugumam arvien vairāk ir jābalstās zinātnē. Latvijas vājākais punkts ir inovācijas, kam nepieciešami ieguldījumi pētniecībā un cilvēku zināšanu un prasmju pilnveidošanā. Vienlaikus politikas veidotāji nedrīkst aizmirst arī par tādiem jautājumiem kā, piemēram, infrastruktūras nepilnības, reģionu nevienlīdzīga attīstība un sociālā nevienlīdzība.

Produktivitātes pieauguma izredzes nākotnē ir cieši saistītas ar Latvijas uzņēmumu panākumiem eksporta jomā. Latvijas zemo produktivitātes līmeni nosaka ražotāju salīdzinoši vājā līdzdalība globālajās vērtību ķēdēs un eksportētāju specializēšanās zemā tehnoloģiskā līmeņa ražošanā. Tāpēc Latvijas uzņēmumu produktivitātes līmeņa palielināšanas iespējas galvenokārt ir saistītas ar tās spēju veikt tehnoloģisko modernizāciju, lai paplašinātu dalību pasaules vērtības ķēdēs.

Tāpat ziņojumā secināt, ka, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību, Latvijai nepieciešama konsolidējoša fiskālā ekspansija, valstij ieguldot finansiālos līdzekļus ekonomikas konkurētspējas veicināšanā.

Konferenci atklās Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko, Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens un Eiropas komisijas Ekonomikas un finanšu lietu direktors Massimo Suardi. Konferencē piedalīsies LU BVEF dekāns prof. Gundars Bērziņš, LU prof. Jānis Priede, Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas Politikas pētījumu institūta vadošais pētnieks un Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākais analītiķis Oļegs Barānovs, “LU domnīcas LV PEAK” direktora vietnieks Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Produktivitātes padomes loceklis un SIA “LMT” prezidents un valdes priekšsēdētājs prof. Juris Binde, Latvijas Produktivitātes padomes locekle un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis. Konferenci moderēs “LU domnīcas LV PEAK” direktore prof. Inna Šteinbuka.

Konferencei “Produktivitātes dialogs” sekos līdzi Latvijas pētnieki, NVO pārstāvji un politikas veidotāji, kā arī ES dalībvalstu produktivitātes padomju locekļi un Eiropas Komisijas eksperti, kas strādā ar Latvijas jautājumiem.

“Latvijas produktivitātes ziņojums 2020” ietver zinātnisko pamatojumu par uzņēmumu produktivitāti veicinošiem valsts atbalsta kritērijiem. Kritēriji tika izstrādāti, balstoties uz ORBIS datubāzes analīzi par Latvijas uzņēmumu rādītājiem. Turpmāk produktivitātes ziņojumi tiks izstrādāti reizi gadā ar mērķi veikt neatkarīgu, objektīvu un zinātniski pamatotu konkurētspējas un produktivitātes analīzi, un izstrādāt politikas ieteikumus Latvijas valdībai.

"Latvijas produktivitātes ziņojums 2020" ir Valsts pētījumu programmas zinātniskā projekta "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītās krīzes (reCOVery-LV)” centrālā daļa, kurš tiek īstenots “LU domnīcas LV PEAK” direktores prof. Innas Šteinbukas vadībā.

Latvijas produktivitātes ziņojums 2020 (PDF)

Pirmais Latvijas produktivitātes ziņojums (VIDEO)

Konferences “Produktivitātes dialogs” programma.

Konferences ieraksts

Prezentācijas

Massimo Suardi: Latvia’s productivity challenges

Prof. Gundars Bērziņš: Produktivitātes izaicinājumi pandēmijas un dislokācijas ekonomikā

Prof. Jānis Priede: Eiropas izaicinājumi produktivitātes celšanā un pieredze

Dr. Oļegs Barānovs: Produktivitātes dinamika un faktori Latvijā, Covid-19 pandēmijas ietekme

Dr. Oļegs Krasnopjorovs: Produktivitātes analīze uzņēmumu dalījumā: liecības no ORBIS datubāzes

Prof. Juris Binde: Kā 4. industriālā revolūcija maina uzņēmējdarbības vidi. Lietu internets produktivitātes izaugsmei

Līga Menģelsone: Kā pandēmija ir ietekmējusi uzņēmumu produktivitāti

Dr. Aigars Rostovskis: Produktivitāte kā domāšanas veids

Latvijas Universitātes (LU) vadībā īstenotajā pētniecības projektā “reCOVery-LV” pirmajā posmā tika veikta sabiedriskās domas aptauja par valsts institūciju darbu ārkārtas situācijas laikā. Vairāk nekā 50% respondentu valdības darbu novērtējuši kā tik pat labu vai pat labāku nekā pirms COVID-19 krīzes. Tāpat 45,7% aptaujāto piekrīt apgalvojumam, ka attālinātais darbs ir padarījis valsts pārvaldi par modernāku un pieejamāku privātpersonām.

“Manuprāt, zīmīgi, ka puse aptaujāto uzskata, ka ārkārtējās situācijas dēļ valsts savas funkcijas spēj pildīt tik pat labi vai pat labāk, bet 35% piekrīt apgalvojumam, ka izjūt lepnumu par valsts iestāžu darbu. Vislielākais atbalsts šādam uzskatam ir jauniešu un senioru vidū. Pozitīvi vērtējams ir arī tas, kas pandēmija nav veicinājusi iedzīvotāju vēlmi pamest Latviju, jo lielāka daļa aptaujāto atzīst, ka nav par to domājuši,” uzsver projekta vadītāja un LU prof. Inna Šteinbuka.

Aptaujas rezultāti atklāj, ka, neraugoties uz salīdzinoši augsto valsts ārkārtas atbalsta saņēmēju loku (9,6%), Kurzemē dzīvojošie ir skeptiski par valsts par valsts atbalsta programmu efektivitāti. Savukārt Zemgalē ir viens no zemākajiem atbalstu saņēmušo īpatsvariem, toties vislielākā vēlme redzēt iekļaujošākas un apjomīgākas valsts atbalsta programmas. 60% aptaujāto atbalsta palīdzības sniegšanu tikai godprātīgiem nodokļu maksātājiem, bet divas trešdaļas nosoda izvairīšanos no nodokļu nemaksāšanas.

“Aptauja apliecina, ka pandēmijas ietekmē sabiedrībā nostiprinās tādas vērtības kā lielāka sociālā vienlīdzība un atbildīgāka attieksme pret nodokļu maksāšanu. Iedzīvotāji nosoda izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un atbalstītu tik pat stingrus vai pat vēl stingrākus ierobežojošos pasākumus atkārtota Covid-19 pandēmijas viļņa gadījumā. Zīmīgi ir tas, ka lielāka daļā cilvēku atbalsta palīdzības sniegšanu tikai tiem, kas godprātīgi maksājuši nodokļus, kā arī vēlētos saņemt lielāku valsts atbalstu pat, ja būt jāsamierinās ar lielāku nodokļa slogu nākotnē,” norāda Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas politikas pētījuma institūta pētnieks Aldis Austers.

Valsts pētījumu programmas (VPP) projekta "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)" ietvaros sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica sabiedriskās domas aptauju. Aptaujas mērķis bija noskaidrot sabiedrības attieksmi pret valdības īstenotajām ārkārtas palīdzības programmām, Covid-19 pandēmijas ietekmi uz iedzīvotāju savstarpējo solidaritāti, ārkārtas situācijas ietekmi uz nodokļu maksājumu morāli un valdības institūciju darbu ārkārtas situācijas laikā. Aptauju tika veikta laikā no 2020. gada 11. līdz 22. septembrim, ar tiešās intervijas dzīvesvietās metodi aptaujājot 1011 respondentus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Aptaujas rezultāti

Survey results

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) eksperti Latvijas Universitātes (LU) pētniecības projektā "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)" sasnieguši pirmos rezultātus, radot rīkus iedzīvotāju datorprasmju attīstīšanai un uzņēmumu digitalizācijai.

Projekta “reCOVery-LV” pirmie rezultāti ir par uzņēmējdarbības digitalizācijas iespējām informācijas ieguvē un apmaiņā, kā arī par attālināto apmācību metodēm, pieejām un tehniskajiem risinājumiem. Projekta pirmie rezultāti, kā inulektuālais īpašums, tika nodoti Aprites ekonomikas kompetenču centram un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Ogres biznesa inkubatoram.

Intelektuālā īpašuma nodošana plašākai sabiedrībai sekmēs pētījumu rezultātu izplatību un izmantošanu projekta izvirzīto mērķu sasniegšanai, šajā gadījumā – Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšana un konkurētspējas pieauguma veicināšana pēc pandēmijas izraisītās krīzes. 

LLU, kā Latvijas Zinātņu akadēmijas sadarbības partneris Valsts pētījumu programmas (VPP) “EKOSOC-LV” un VPP “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projektā “INTERFRAME-LV”, līdz šim jau sekmīgi īstenojis intelektuālā īpašuma nodošanas līgumus un šo vērtīgo praksi turpina projektā “reCOVery-LV”.

2020.gada 28.augustā prof. Inna Šteinbuka piedalīsies Ekonomistu apvienības 2010 konferencē “Eiropas Savienības sniegtās iespējas Latvijas ekonomikas atjaunošanai un attīstībai”. Konferencē piedalīsies ministri, Eiropas Parlamenta un Saeimas deputāti, Latvijas Bankas prezidents un citi eksperti.

“Konference sniegs unikālu iespēju precizēt pētījuma uzdevumus, kā arī sasaistīt Latvijas un Eiropas Savienības prioritātes pandēmijas izraisītās krīzes seku likvidēšanai tautsaimniecībā,” uzver reCOVery-LV projekta vadītāja prof. Inna Šteinbuka. Profesore konferencē informēs tās dalībniekus par Valsts pētījumu programmu “COVID-19 seku mazināšanai”, īpaši pievēršot uzmanību projektam "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)".

Konferencē Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis iepazīstinās konferences dalībniekus ar ES budžetu 2021.-2027.gadam un Eiropas ekonomikas atjaunošanas plānu. Finanšu ministrs Jānis Reirs informēs par ES investīcijām 2021.-2027.gada plānošanas periodā un analizēs ar to saistītos izaicinājumus. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce dalīsies domās par ES budžeta apguvi, īstenojot Administratīvi teritoriālo reformu un Zaļā kursa programmas. Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards arī runās par ES budžeta apguvi, īstenojot Zaļā kursa politiku lauksaimniecībā.

Latvijas Zinātnes padome Valsts pētījumu programmas ietvaros finansē Latvijas Universitātes (LU) pētniecības projektu "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)". Projekta vadītāja ir LU profesore Inna Šteinbuka.

Latvijas Zinātnes padome Valsts pētījumu programmas ietvaros finansēs Latvijas Universitātes (LU) pētniecības projektu "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)". Projekta vadītāja ir LU profesore Inna Šteinbuka.

“Apzināmies, cik pašlaik ir vitāli svarīgi apvienot pētnieku analītiskos secinājumus ar valsts, pašvaldību un NVO praktisko pieredzi, lai Latvijas tautsaimniecība ne tikai saglabātu nākotnes attīstības potenciālu, bet arī rastu atbilstošus un efektīvus valsts ekonomikas izrāviena rīkus. Plānojam pabeigt projektu pirms Ziemassvētkiem, tāpēc sākam strādāt jau pirms projekta apstiprināšanas,” uzsver prof. Inna Šteinbuka.

Projekta izstrādē tiks iesaistīta starpdisciplināra pētnieku komanda no Latvijas Universitātes, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Stradiņu universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes.

Projekta mērķis ir sniegt visaptverošu un daudznozaru COVID-19 pandēmijas ietekmes novērtējumu uz Latvijas ekonomiku un sagatavot zinātniski pamatotus un inovatīvus starpdisciplināra rakstura rīcībpolitikas ieteikumus sekmīgākai pandēmijas radīto izaicinājumu pārvarēšanai attiecībā uz ilgtspējīgu un iekļaujošu Latvijas ekonomikas attīstību. Padziļināti tiks analizēta produktivitāte kā izaugsmes veicināšanas faktors, kritiskākas eksporta nozares, pārtikas piegāžu ķēžu pārstrukturēšana, komercbanku sistēmas efektivitāte un infrastruktūras modernizācija. Analīze un scenāriju izstrāde tiks veikta, ņemot vērā mikroekonomisko (uzņēmumu) un makroekonomisko (valsts) līmeni, kā arī reģionālos, socioloģiskos un tiesiskos aspektus. Tiks izsekoti procesi, kuriem ir potenciāls izraisīt strukturālas un institucionālas pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā. Tiks novērtēti arī starptautiskās politiskās norises, kas potenciāli ietekmēs starptautisko tirdzniecību, investīcijas un darbaspēka plūsmu.

Projekta noslēgumā tiks publicēts objektīvs esošās politikas novērtējums pandēmijas radīto zaudējumu mazināšanai, izstrādāti Latvijas ekonomiskās attīstības nākotnes scenāriji, ņemot vērā sociālo, fiskālo un reģionālo faktoru dinamiku, kā arī starptautiskās politikas tendences. Projekta īstenotāji iesniegs valdībai zinātniski pamatotus un piemērojamus politikas ieteikumus.