2023

2023. gada, 17. janvārī Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes telpās Aspazijas bulv. 5 tika prezentēts LV PEAK “Ekonomikas barometrs” Nr. 2.

Produktivitātes zinātniskais institūts “LU domnīca LV PEAK” ir sagatavojis otro “Ekonomikas barometru”, kas sevī ietver aktuālo Latvijas makroekonomikas datu analīzi un praktiskas rekomendācijas politikas veidotājiem. Ekonomikas pārskatā apkopotas Latvijas un starptautisko institūciju, kā arī vadošo makroekonomikas ekspertu konsensuss attīstības prognozes.

Pētījuma ietvaros sadarbībā ar Pētījumu centru SKDS īstenota Latvijā pirmā Jauniešu noskaņojuma aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot kopējo konfidences noskaņojumu jauniešiem par ekonomiskajiem procesiem valstī, kā arī faktorus un riskus, kas no jauniešu skatupunkta ietekmē Latvijas ekonomikas attīstību.

Pasākumu atklāja Latvijas Produktivitātes padomes priekšsēdētāja un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns prof. Gundars Bērziņš. “Ekonomikas barometra” rezultātus prezentēja “LU domnīca LV PEAK” direktore un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes prof. Inna Šteinbuka, savukārt Jauniešu noskaņojuma aptaujas rezultātus prezentēja Pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš. Pasākumu noslēdza ekspertu diskusija.

Ar pilno ziņojumu var iepazīties šeit:

2022

2022. gada 24. novembrī Latvijas Universitātes domnīca LV PEAK sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkoja vebināru par pētījumu “Zaļais kurss – virzība uz klimatneitralitāti 2050.gadā. Stratēģiskie investīciju virzieni eksporta potenciāla attīstībai. Nākotnes tehnoloģijas un investīciju projekti Latvijai”, lai apspriestu pētījuma iestrādes un noskaidrotu ieinteresēto pušu viedokli. Vebinārs tika rīkots zinātniskā projekta "Pasākumu īstenošana investīciju un produktivitātes jomā" ietvaros.

­­Vebināra prezentācija

2022. gada 4. novembrī Latvijas Universitātes domnīca LV PEAK sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkoja vebināru par pētījumu “Inflācijas ietekme uz investīcijām un priekšlikumi investīcijām produktivitātes veicināšanā”, lai apspriestu pētījuma iestrādes un noskaidrotu ieinteresēto pušu viedokli. Vebinārs tika rīkots zinātniskā projekta "Pasākumu īstenošana investīciju un produktivitātes jomā" ietvaros.

Vebināra prezentācija

2022. gada 27. oktobrī, lai atzīmētu Tehniskā atbalsta instrumenta programmas uzsākšanu un noskaidrotu Latvijas vajadzības un mērķus, konkurētspējas pētniecības tīkls CompNet viesojas Rīgā, lai tiktos ar Latvijas Produktivitātes padomi un Produktivitātes zinātnisko institūtu "Latvijas Universitātes domnīcu LV PEAK". Sanāksmē piedalījās arī pārstāvji no Eiropas Komisijas, Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes, LR Ekonomikas ministrijas, LR Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas.

Sanāksmi atklāja prof. Gundars Bērziņš, Latvijas Produktivitātes padomes priekšsēdētājs, prof. Inna Šteinbuka, Latvijas Universitātes Domnīcas LV PEAK direktore, un Stratis Kastrissianakis un Elodie Boulch no Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta (DG-REFORM), kam sekos vairākas CompNet prezentācijas. Turklāt ar pētījumu prezentācijām par uzņēmuma līmeņa mikrodatu izmantošanu Latvijā uzstājās Dr. Oļegs Tkačevs, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes pētniecības daļas galvenais pētnieks un Dr. Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Universitātes Domnīcas LV PEAK direktora vietnieks.

Latvijas Produktivitātes padomei un Latvijas Universitātes domnīcai LV PEAK ir piešķirta Eiropas Komisijas Tehniskā atbalsta instrumenta programmas atbalsts.

Programmas galvenais mērķis ir nodrošināt ES valstu Nacionālajām produktivitātes padomēm instrumentus, lai uzlabotu to spēju izstrādāt politikas reformas un atbalstītu dalībvalstis, novērtējot labākās politikas izvēles, lai īstenotu reformas saskaņā ar Atveseļošanās un noturības plānu. Projekts nodrošinās Nacionālās produktivitātes padomes un valsts institūcijas ar saskaņotiem datiem (mikro apkopotiem un salīdzināmiem starp valstīm), lai veiktu politikas analīzi un izstrādātu politikas rekomendācijas. Šis projekts sniegs arī nepieciešamo apmācību, lai nodrošinātu, ka Nacionālās produktivitātes padomes un valstu institūcijas var pilnīgi izmantot mikrodatu infrastruktūras potenciālu.

Programmu īstenos CompNet – Konkurētspējas pētniecības tīkls, kas nodrošina platformu augsta līmeņa pētījumiem un politikas analīzei konkurētspējas un produktivitātes jomās. Tās galvenās darbības ietver regulāru Eiropas valstu konkurētspējas mikro datu apkopošanu, kas ir unikāli, jo ir visaptveroši un salīdzināmi starp valstīm. CompNet darbosies kā starpnieks starp ES dalībvalstu produktivitātes padomēm un Nacionālajām statistikas pārvaldēm. Tas palīdzēs valstu statistikas pārvaldēm izveidot atbilstoši saskaņotas datu kopas, kas saistītas ar produktivitāti un tās virzītājspēkiem, pamatojoties uz pēc iespējas detalizētu uzņēmuma līmeņa informāciju, ņemot vērā valsts datu pieejamību.

Programma ir piešķirta sešām ES dalībvalstīm: Vācijai, Francijai, Portugālei, Slovēnijai, Latvijai un Slovākijai.

2022. gada 12. oktobrī Latvijas Universitātes domnīca LV PEAK sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkoja vebināru par pētījumu “Apsteidzošo indikatoru rīka izveide, t.sk. atvērto datu izmantošana u.c. alternatīvi risinājumi reālā laika ekonomikas monitoringam (inovācijas, eksports, produktivitāte)”, lai apspriestu pētījuma iestrādes un noskaidrotu ieinteresēto pušu viedokli. Vebinārs tika rīkots zinātniskā projekta "Pasākumu īstenošana investīciju un produktivitātes jomā" ietvaros.

Vebināra prezentācija

18. martā LU 80. starptautiskajā zinātniskajā konferencē Latvijas Universitātes Produktivitātes zinātniskais institūts “LU domnīca LV PEAK” projekta “Klimata mērķu ekonomiskās ietekmes modelēšana un analīze” ietvaros īstenoja sekciju “Virzība uz klimata neitralitāti: ietekmes, iespējas un riski”.

Konferences sekcija nodrošināja platformu/iespēju tikties zinātniekiem, pētniekiem un profesionāļiem no dažādām nozarēm un apmainīties ar idejām, atziņām, pētījumu rezultātiem un apspriest aktuālos ar klimata neitralitāti saistītos jautājumus.

Sekcijas programma

Sekcijas kopsavilkums PDF

Ziņojumu prezentācijas:

1.            Life cycle assessment of renewable energy sources towards climate neutrality

Autori: SOUSA, Ana; HENRIQUE, SANTOS, Bruno; CARLOS, Francisco; Dr. POMBEIRO, Henrique; GRAÇA GOMES, João; GONÇALVES, Margarida; ITEN, Muriel; CARVALHO, Nuno; FRADE, Pedro; FERREIRA, Pedro

2.            Distributional Implications of GHG mitigation policies: Methods and Insights

Autori: PAROUSSOS, Leonidas; CHARALAMPIDIS, Ioannis; FRAGKIADAKIS, Kostas; VRONTISI, Zoi

3.            Computable General Equilibrium Model as a Tool to Assess the Impact of Climate Policy in Latvia

Autori:  Dr. KRASNOPJOROVS, Olegs; JUKNA, Daniels; KOVALOVS, Konstantins; FREIMANE, Rita

4.            Structural limits of Czech energy policy

Autors:  Dr. VLCEK, Tomas

5.            The Energy Trilemma Index as a tool to support national security of energy system towards climate neutrality

Autori:  GICEVSKIS, Karlis; GROZA, Edgars; KARPOVICA, Inese; SMILTANS, Edgars

6.            Latvia’s green energy development - at what expense?

Autori:  TUKULIS, Anrijs; MILLERS, Haralds; VISKUBA, Karīna; LIEPNIEKS, Tomass

7.            Energy Equity and its Evaluation Methodologies

Autori:  Dr. OLEKSIJS, Romans; Dr. GREBESA, Polina; ZAJECS, Felikss; ROZENFELDS, Egons

8.            The potential impact of energy policies on energy costs

Autori: PIĢĒNS, Kārlis; Dr. BOGDANOVA, Olga

9.            Towards Climate Neutrality: Diminishing of the CO2 Emissions in Construction Materials’ Production in Latvia

Autori: LOZOVA, Ludmila; Prof. SLOKA, Biruta

10.          Tourism Transformation into Responsible Form towards the Sustainable Development

Autori: MONTVYDAITĖ, Deimena; Dr. LABANAUSKAITĖ, Daiva

11.          CSR and its Role in Communicating Climate Change Challenges

Autors: ŅIKADIMOVS, Oļegs

2021

2021. gada 28. decembrī Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) Gada nacionālo kontu daļa organizēja sanāksmi, lai iepazīstinātu ar projekta “Izaugsmes un produktivitātes kontu rādītāju attīstība” ietvaros izstrādātajiem rādītājiem un to publikācijas vietni oficiālās statistikas portālā, kā arī pārējo nacionālo kontu rādītāju loku, kuru publikācijas apjoms tika paplašināts portālā 2021.gada rudenī. CSP aicināja uz diskusiju par iespējamo produktivitātes rādītāju attīstību, kas būtu nepieciešami galvenajiem nacionālo kontu datu lietotājiem.

Sanāksmes prezentācija

2021. gada 10. decembrī notika Latvijas Universitātes Produktivitātes zinātniskā institūta “LU domnīca LV PEAK” projekta “Klimata mērķu ekonomiskās ietekmes modelēšana un analīze” ietvaros rīkotais Zoom seminārs. Seminārs tapa sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Fizikālās enerģētikas institūtu.

Semināra pirmā daļa fokusēsējās uz Eiropas "zaļā kursa" īstenošanu un Latvijas tautsaimniecības izaicinājumiem, savukārt, otrā daļa tika veltīta klimata pārmaiņu politikas modelēšanas pieredzei un izaicinājumiem.

Semināra tiešraide bija skatāma sabiedrisko mediju portālā LSM.lv un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes Facebook lapā.

Semināra programma

Prezentācijas

Dr. Dmitrijs Skoruks: Klimata mērķu ekonomiskās ietekmes modelēšana: pētniecības projekta mērķi.

Prof. Gundars Bērziņš: Valsts un sabiedrības iesaiste zaļā kursa realizācijā. Iespējas un izaicinājumi.

Ivars Golsts: Zaļā kursa izaicinājumi Latvijas enerģētikas sektorā.

Vineta Kleinberga: Zinātnes loma klimata pārmaiņu politikas veidošanā.

Dr. Aleksejs Nipers: Eiropas zaļais kurss – tehniska mērķu izpilde vai jēgpilna virzība?

Dr. Gaidis Klāvs: Modelēšanas pieejas pielietošana Eiropas Komisijas “Gatavi mērķrādītājam 55%” (Fit for 55) iniciatīvas ietekmes novērtējumam: sākotnējie rezultāti.

Līga Meņģelsone: Klimata mērķi un līdzsvarota pieeja.

Jānis Lielpēteris: Zaļais kurss šodienas acīm: uzņēmējs kompasa meklējumos.

Dr. Oļegs Krasnopjorovs: How to model the impact of climate policy on the economy? Lessons from foreign experience.

Dr. Leonidas Paroussos: Modelling the Socio-Economic Implications of Climate Change: State of the Art in CGE Modelling and Challenges.

Dr. Jānis Reķis: Energy and environmental systems modelling design.

Dr. Dzintars Jaunzems: Model-based policymaking or policy-based modelling? Experience on use of simulation and optimisation models.