2024

1. martā notiks Latvijas Universitātes Produktivitātes zinātniskā institūta “LU domnīca LV PEAK” organzētā LU 82. starptautiskās zinātniskās konferences sekcija “Ekonomisko sistēmu modelēšana un viedā transformācija”.

Konferences sekcijas mērķis ir nodrošināt platformu, kur tikties zinātniekiem, pētniekiem un nozares profesionāļiem, lai apmainītos ar idejām, atziņām, pētījumu rezultātiem un apspriestu aktuālos enerģijas pārejas izaicinājumus un ekonomisko sistēmu modelēšanas jautājumus.

Konferences sekcijas programma LV

Konferences sekcijas programma EN

Informācija par konferences sekciju: šeit

Latvijas Produktivitātes padomes un Produktivitātes zinātniskā institūta “LU domnīca LV PEAK” rīkotā ikgadējā konference “Produktivitātes dialogs” notika 15. februārī Izglītības un zinātnes ministrijā.

Dialoga mērķis bija prezentēt Latvijas Produktivitātes ziņojumu 2023 un apspriest ar produktivitāti un konkurētspēju saistītos aktuālos jautājumus.

Konferenci atklāja Prof. Gundars Bērziņš, Latvijas Produktivitātes padomes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns un ar uzrunām uzstājās Anda Čakša, Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre, un Viktors Valainis, Latvijas Republikas ekonomikas ministrs. Galveno uzrunu teica Géraldine Mahieu, Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta (EC DG ECFIN) Investīciju, izaugsmes un strukturālo reformu direktorāta direktore.

Konferences “Produktivitātes dialogs” programma.

Vairāk

17. janvārī Izglītības un zinātnes ministrijas informācijas centrā "Zinātava" notika LV PEAK “Ekonomikas barometra” un Jauniešu noskaņojuma aptaujas rezultātu prezentācija.

LV PEAK “Ekonomikas barometra” un Jauniešu noskaņojuma aptaujas rezultātu prezentācija zīmīgi notika Izglītības un zinātnes ministrijā, kas ir atbildīgā ministrija par izglītības un jaunatnes politiku Latvijā. Jauniešu aptaujas dati parāda, kā jaunieši vērtē savu iegūto izglītību un prasmes, un, vai tās, viņuprāt, palīdzēs gūt panākumus darba tirgū.

Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskais institūts “LU domnīca LV PEAK” ir sagatavojis jau ceturto “Ekonomikas barometru”, kas sevī ietver aktuālo Latvijas makroekonomikas datu analīzi un praktiskas rekomendācijas politikas veidotājiem. Ekonomikas pārskatā apkopotas Latvijas un starptautisko institūciju, kā arī makroekonomikas ekspertu konsensuss attīstības prognozes.

“Ekonomikas barometra” izstrādes ietvaros sadarbībā ar Pētījumu centru SKDS īstenota otrā Latvijas Jauniešu noskaņojuma aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot kopējo konfidences noskaņojumu jauniešiem par ekonomiskajiem procesiem valstī, kā arī faktorus un riskus, kas no jauniešu skatupunkta ietekmē Latvijas ekonomikas attīstību.

Pasākumu atklāja Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša. “Ekonomikas barometra” rezultātus prezentēja “LU domnīca LV PEAK” direktore un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes prof. Inna Šteinbuka, savukārt Jauniešu noskaņojuma aptaujas rezultātus prezentēja prof. Gundars Bērziņš, Latvijas Produktivitātes padomes priekšsēdētāja un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns. Pasākumu noslēgs ekspertu diskusija.

Ar pilno ziņojumu var iepazīties šeit

Pasākuma prezentācijas:

“Ekonomikas barometrs” / “LU domnīcas LV PEAK” direktore un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes prof. Inna Šteinbuka

Jauniešu noskaņojuma aptauja / Latvijas Produktivitātes padomes priekšsēdētājs un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns prof. Gundars Bērziņš

2023

2023. gada, 13. jūnijā Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes telpās Aspazijas bulv. 5 tika prezentēts LV PEAK “Ekonomikas barometrs” Nr. 3.

Produktivitātes zinātniskais institūts “LU domnīca LV PEAK” ir sagatavojis jau trešo “Ekonomikas barometru”, kas sevī ietver aktuālo Latvijas makroekonomikas datu analīzi salīdzinājumā ar Lietuvas un Igaunijas attīstības dinamiku pēdējo desmit gadu laikā. Ekonomikas pārskatā apkopotas Latvijas un starptautisko institūciju, kā arī vadošo makroekonomikas ekspertu konsensuss attīstības prognozes.

Pasākumu atklāja Latvijas Produktivitātes padomes priekšsēdētājs un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns prof. Gundars Bērziņš. “Ekonomikas barometra” rezultātus prezentēja “LU domnīca LV PEAK” direktore un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes prof. Inna Šteinbuka. Pasākumu noslēdza ekspertu diskusija.

Ar pilno ziņojumu var iepazīties šeit:

Prof. Innas Šteinbukas prezentācija

27. martā notika Latvijas Universitātes Produktivitātes zinātniskā institūta “LU domnīca LV PEAK” organzētā LU 81. starptautiskās zinātniskās konferences sekcija “VEIKSMĪGA ENERĢĒTIKAS TRANSFORMĀCIJA: PLAISA STARP AMBĪCIJĀM UN RĪCĪBU”. Konferences sekcija tapusi sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.

Konferences sekcija tika veltīta enerģētikas pārejas procesu un to izaicinājumu apspriešanai, kā arī, lai prezentētu recenzētu monogrāfiju “Towards Climate Neutrality: Economic Impacts, Opportunities and Risks”, kura tapusi LU domnīcas LV PEAK zinātniskā projekta “Klimata mērķu ekonomiskās ietekmes modelēšana un analīze” ietvaros un balstās uz 2022. gada 18. martā LU domnīcas LV PEAK rīkotās LU 80. zinātniskās konferences sekcijas “Virzība uz klimata neitralitāti: ietekmes, iespējas un riski” materiāliem. Monogrāfija ietver visaptverošu enerģētikas ekspertu grupas no septiņām valstīm pētījumu par enerģētikas pārejas procesu uz klimata neitralitāti un tā izaicinājumiem, izvērtējot gan globālās tendences trīs enerģētikas trilemmas dimensijās – ilgtspēja, pieejamība un drošums, gan atspoguļojot dažādu valstu konkrētus piemērus enerģētikas pārejas instrumentu ieviešanā.

Konferences sekcijas mērķis bija nodrošināt platformu, kur tikties zinātniekiem, pētniekiem un nozares profesionāļiem, lai apmainītos ar idejām, atziņām, pētījumu rezultātiem un apspriestu aktuālos ar enerģētikas transformāciju saistītos jautājumus.

Konferences sekcija norisinājās Eiropas Savienības mājā, Aspazijas bulvārī 28. Pasākumam bija hibrīda formāts ar iespēju apmeklēt klātienē un pieslēgties attālināti. Tas bija skatāms LU interneta mājaslapā un sabiedrisko mediju portālā lsm.lv, kā arī LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes Facebook lapā.

Konferences sekcijas programma

Konferences sekcijas kopsavilkums (PDF)

Prezentācijas

I daļa

Edmunds Valantis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs : Enerģijas transformācija no ekonomiskās attīstības skatu punkta

Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieks : Eiropas enerģētikas politika. No īstermiņa risinājumiem līdz ilgtermiņa perspektīvām

Mihails Kozlovs, Eiropas Revīzijas palātas loceklis, VI apakšpalātas «Tirgu regulējums un konkurētspējīga ekonomika» vadītājs : Kā Eiropas Savienībai veicas ar  ambiciozo enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanu?

Prof. Andris Piebalgs, Bijušais Eiropas Savienības enerģētikas komisārs, Eiropas Universitātes institūta profesors, Starptautiskās metāna emisiju observatorijas īstenošanas komitejas priekšsēdētājs : Kā panākt globālu izrāvienu - metāna emisiju mazināšanas piemērs

II daļa

1.   Energy and environmental systems modelling design: Scenario modelling for Latvia

Autors: REĶIS Jānis

2.   Substitution elasticity of energy and other production factors: An empirical estimation for EU 27 member states and other major economies

Autori: FRAGKIADAKIS Konstantinos, FRAGKIADAKIS Dimitris, Paroussos Leonidas

3.    Energy transition ambition and path to hit the goal

Autori: BOGDANOVA Olga, PIĢĒNS Kārlis

4. Baltic trilemma index as a lighthouse for smooth energy transition

Autori: EGLĪTE Kristīne, VISKUBA Karīna, GROZA Edgars, GORBATKO Nikita, SMILTĀNS Edgars, MANDMAA Priit, TUMILO Robertas, KURSĪTE Raimonda, TIHONOVA-ZĀĢERE Santa

5. Assessing the environmental impact of decarbonizing the electricity system

Autori: SOUSA Ana, SANTOS Bruno Henrique, CARLOS Francisco, POMBEIRO Henrique, GOMES João Graça, GONÇALVES Margarida, ITEN Muriel, CARVALHO Nuno, FRADE Pedro, FERREIRA Pedro

6. Emerging green hydrogen economy: Uruguay as a case study

Autori: BASTARRICA Felipe, DI CHIARA Lorena, ESTRADA Ignacio, FERRÉS Federico, IRRAZABAL Gonzalo, MERCANT Juan Manuel, PERRONI Alejandro, ÁLVAREZ Ariel

7. Perceived environmental quality in Riga and other European cities

Autors: KRASNOPJOROVS Oļegs


Konferences sekcijas I un II daļas ieraksts:

2023. gada 22. februārī norisinājās ikgadējā konference “Produktivitātes dialogs”. Latvijas Produktivitātes padomes un Produktivitātes zinātniskā institūta “LU domnīca LV PEAK” rīkotā konference tapa sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.

Pasākumam bija hibrīda formāts, ar iespēju apmeklēt to klātienē un skatīties tiešraidē LU mājaslapā vai LSM.lv portālā, kā arī LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes Facebook kontā.

Konferencē tika prezentēts jau trešais “Latvijas produktivitātes ziņojums”, kas analizē Latvijas produktivitātes dinamiku un to ietekmējošos faktorus, kā arī sniedz priekšlikumus politikas uzlabošanai. Pilns ziņojums pieejams šeit:

Konferenci atklāja ekonomikas ministre Ilze Indriksone un Latvijas Produktivitātes padomes priekšsēdētājs, LU BVEF dekāns prof. Gundars Bērziņš. Ar uzrunām uzstājās Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta nodaļas vadītāja vietniece (EC DG ECFIN) Valerie Vandermeulen un Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju direkcijas Produktivitātes, inovāciju un uzņēmējdarbības nodaļas vadītāja OECD Chiara Criscuolo, kā arī LU Produktivitātes zinātniskā institūta “LU domnīca LV PEAK” direktore prof. Inna Šteinbuka. Pasākumā piedalījās Ekonomikas ministrijas, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Produktivitātes padomes, LU domnīcas LV PEAK, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvji.

Konferences “Produktivitātes dialogs” programma.

Vairāk

2023. gada, 17. janvārī Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes telpās Aspazijas bulv. 5 tika prezentēts LV PEAK “Ekonomikas barometrs” Nr. 2.

Produktivitātes zinātniskais institūts “LU domnīca LV PEAK” ir sagatavojis otro “Ekonomikas barometru”, kas sevī ietver aktuālo Latvijas makroekonomikas datu analīzi un praktiskas rekomendācijas politikas veidotājiem. Ekonomikas pārskatā apkopotas Latvijas un starptautisko institūciju, kā arī vadošo makroekonomikas ekspertu konsensuss attīstības prognozes.

Pētījuma ietvaros sadarbībā ar Pētījumu centru SKDS īstenota Latvijā pirmā Jauniešu noskaņojuma aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot kopējo konfidences noskaņojumu jauniešiem par ekonomiskajiem procesiem valstī, kā arī faktorus un riskus, kas no jauniešu skatupunkta ietekmē Latvijas ekonomikas attīstību.

Pasākumu atklāja Latvijas Produktivitātes padomes priekšsēdētāja un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns prof. Gundars Bērziņš. “Ekonomikas barometra” rezultātus prezentēja “LU domnīca LV PEAK” direktore un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes prof. Inna Šteinbuka, savukārt Jauniešu noskaņojuma aptaujas rezultātus prezentēja Pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš. Pasākumu noslēdza ekspertu diskusija.

Ar pilno ziņojumu var iepazīties šeit:


 

2022

2022. gada 24. novembrī Latvijas Universitātes domnīca LV PEAK sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkoja vebināru par pētījumu “Zaļais kurss – virzība uz klimatneitralitāti 2050.gadā. Stratēģiskie investīciju virzieni eksporta potenciāla attīstībai. Nākotnes tehnoloģijas un investīciju projekti Latvijai”, lai apspriestu pētījuma iestrādes un noskaidrotu ieinteresēto pušu viedokli. Vebinārs tika rīkots zinātniskā projekta "Pasākumu īstenošana investīciju un produktivitātes jomā" ietvaros.

­­Vebināra prezentācija

2022. gada 4. novembrī Latvijas Universitātes domnīca LV PEAK sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkoja vebināru par pētījumu “Inflācijas ietekme uz investīcijām un priekšlikumi investīcijām produktivitātes veicināšanā”, lai apspriestu pētījuma iestrādes un noskaidrotu ieinteresēto pušu viedokli. Vebinārs tika rīkots zinātniskā projekta "Pasākumu īstenošana investīciju un produktivitātes jomā" ietvaros.

Vebināra prezentācija

2022. gada 27. oktobrī, lai atzīmētu Tehniskā atbalsta instrumenta programmas uzsākšanu un noskaidrotu Latvijas vajadzības un mērķus, konkurētspējas pētniecības tīkls CompNet viesojas Rīgā, lai tiktos ar Latvijas Produktivitātes padomi un Produktivitātes zinātnisko institūtu "Latvijas Universitātes domnīcu LV PEAK". Sanāksmē piedalījās arī pārstāvji no Eiropas Komisijas, Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes, LR Ekonomikas ministrijas, LR Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas.

Sanāksmi atklāja prof. Gundars Bērziņš, Latvijas Produktivitātes padomes priekšsēdētājs, prof. Inna Šteinbuka, Latvijas Universitātes Domnīcas LV PEAK direktore, un Stratis Kastrissianakis un Elodie Boulch no Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta (DG-REFORM), kam sekos vairākas CompNet prezentācijas. Turklāt ar pētījumu prezentācijām par uzņēmuma līmeņa mikrodatu izmantošanu Latvijā uzstājās Dr. Oļegs Tkačevs, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes pētniecības daļas galvenais pētnieks un Dr. Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Universitātes Domnīcas LV PEAK direktora vietnieks.

Latvijas Produktivitātes padomei un Latvijas Universitātes domnīcai LV PEAK ir piešķirta Eiropas Komisijas Tehniskā atbalsta instrumenta programmas atbalsts.

Programmas galvenais mērķis ir nodrošināt ES valstu Nacionālajām produktivitātes padomēm instrumentus, lai uzlabotu to spēju izstrādāt politikas reformas un atbalstītu dalībvalstis, novērtējot labākās politikas izvēles, lai īstenotu reformas saskaņā ar Atveseļošanās un noturības plānu. Projekts nodrošinās Nacionālās produktivitātes padomes un valsts institūcijas ar saskaņotiem datiem (mikro apkopotiem un salīdzināmiem starp valstīm), lai veiktu politikas analīzi un izstrādātu politikas rekomendācijas. Šis projekts sniegs arī nepieciešamo apmācību, lai nodrošinātu, ka Nacionālās produktivitātes padomes un valstu institūcijas var pilnīgi izmantot mikrodatu infrastruktūras potenciālu.

Programmu īstenos CompNet – Konkurētspējas pētniecības tīkls, kas nodrošina platformu augsta līmeņa pētījumiem un politikas analīzei konkurētspējas un produktivitātes jomās. Tās galvenās darbības ietver regulāru Eiropas valstu konkurētspējas mikro datu apkopošanu, kas ir unikāli, jo ir visaptveroši un salīdzināmi starp valstīm. CompNet darbosies kā starpnieks starp ES dalībvalstu produktivitātes padomēm un Nacionālajām statistikas pārvaldēm. Tas palīdzēs valstu statistikas pārvaldēm izveidot atbilstoši saskaņotas datu kopas, kas saistītas ar produktivitāti un tās virzītājspēkiem, pamatojoties uz pēc iespējas detalizētu uzņēmuma līmeņa informāciju, ņemot vērā valsts datu pieejamību.

Programma ir piešķirta sešām ES dalībvalstīm: Vācijai, Francijai, Portugālei, Slovēnijai, Latvijai un Slovākijai.

2022. gada 12. oktobrī Latvijas Universitātes domnīca LV PEAK sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkoja vebināru par pētījumu “Apsteidzošo indikatoru rīka izveide, t.sk. atvērto datu izmantošana u.c. alternatīvi risinājumi reālā laika ekonomikas monitoringam (inovācijas, eksports, produktivitāte)”, lai apspriestu pētījuma iestrādes un noskaidrotu ieinteresēto pušu viedokli. Vebinārs tika rīkots zinātniskā projekta "Pasākumu īstenošana investīciju un produktivitātes jomā" ietvaros.

Vebināra prezentācija

18. martā LU 80. starptautiskajā zinātniskajā konferencē Latvijas Universitātes Produktivitātes zinātniskais institūts “LU domnīca LV PEAK” projekta “Klimata mērķu ekonomiskās ietekmes modelēšana un analīze” ietvaros īstenoja sekciju “Virzība uz klimata neitralitāti: ietekmes, iespējas un riski”.

Konferences sekcija nodrošināja platformu/iespēju tikties zinātniekiem, pētniekiem un profesionāļiem no dažādām nozarēm un apmainīties ar idejām, atziņām, pētījumu rezultātiem un apspriest aktuālos ar klimata neitralitāti saistītos jautājumus.

Sekcijas programma

Sekcijas kopsavilkums PDF

Ziņojumu prezentācijas:

1.            Life cycle assessment of renewable energy sources towards climate neutrality

Autori: SOUSA, Ana; HENRIQUE, SANTOS, Bruno; CARLOS, Francisco; Dr. POMBEIRO, Henrique; GRAÇA GOMES, João; GONÇALVES, Margarida; ITEN, Muriel; CARVALHO, Nuno; FRADE, Pedro; FERREIRA, Pedro

2.            Distributional Implications of GHG mitigation policies: Methods and Insights

Autori: PAROUSSOS, Leonidas; CHARALAMPIDIS, Ioannis; FRAGKIADAKIS, Kostas; VRONTISI, Zoi

3.            Computable General Equilibrium Model as a Tool to Assess the Impact of Climate Policy in Latvia

Autori:  Dr. KRASNOPJOROVS, Olegs; JUKNA, Daniels; KOVALOVS, Konstantins; FREIMANE, Rita

4.            Structural limits of Czech energy policy

Autors:  Dr. VLCEK, Tomas

5.            The Energy Trilemma Index as a tool to support national security of energy system towards climate neutrality

Autori:  GICEVSKIS, Karlis; GROZA, Edgars; KARPOVICA, Inese; SMILTANS, Edgars

6.            Latvia’s green energy development - at what expense?

Autori:  TUKULIS, Anrijs; MILLERS, Haralds; VISKUBA, Karīna; LIEPNIEKS, Tomass

7.            Energy Equity and its Evaluation Methodologies

Autori:  Dr. OLEKSIJS, Romans; Dr. GREBESA, Polina; ZAJECS, Felikss; ROZENFELDS, Egons

8.            The potential impact of energy policies on energy costs

Autori: PIĢĒNS, Kārlis; Dr. BOGDANOVA, Olga

9.            Towards Climate Neutrality: Diminishing of the CO2 Emissions in Construction Materials’ Production in Latvia

Autori: LOZOVA, Ludmila; Prof. SLOKA, Biruta

10.          Tourism Transformation into Responsible Form towards the Sustainable Development

Autori: MONTVYDAITĖ, Deimena; Dr. LABANAUSKAITĖ, Daiva

11.          CSR and its Role in Communicating Climate Change Challenges

Autors: ŅIKADIMOVS, Oļegs

2021

2021. gada 28. decembrī Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) Gada nacionālo kontu daļa organizēja sanāksmi, lai iepazīstinātu ar projekta “Izaugsmes un produktivitātes kontu rādītāju attīstība” ietvaros izstrādātajiem rādītājiem un to publikācijas vietni oficiālās statistikas portālā, kā arī pārējo nacionālo kontu rādītāju loku, kuru publikācijas apjoms tika paplašināts portālā 2021.gada rudenī. CSP aicināja uz diskusiju par iespējamo produktivitātes rādītāju attīstību, kas būtu nepieciešami galvenajiem nacionālo kontu datu lietotājiem.

Sanāksmes prezentācija

2021. gada 10. decembrī notika Latvijas Universitātes Produktivitātes zinātniskā institūta “LU domnīca LV PEAK” zinātniskā projekta “Klimata mērķu ekonomiskās ietekmes modelēšana un analīze” ietvaros rīkotais Zoom seminārs. Seminārs tapa sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Fizikālās enerģētikas institūtu.

Semināra pirmā daļa fokusēsējās uz Eiropas "zaļā kursa" īstenošanu un Latvijas tautsaimniecības izaicinājumiem, savukārt, otrā daļa tika veltīta klimata pārmaiņu politikas modelēšanas pieredzei un izaicinājumiem.

Semināra tiešraide bija skatāma sabiedrisko mediju portālā LSM.lv un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes Facebook lapā.

Semināra programma

Prezentācijas

Dr. Dmitrijs Skoruks: Klimata mērķu ekonomiskās ietekmes modelēšana: pētniecības projekta mērķi.

Prof. Gundars Bērziņš: Valsts un sabiedrības iesaiste zaļā kursa realizācijā. Iespējas un izaicinājumi.

Ivars Golsts: Zaļā kursa izaicinājumi Latvijas enerģētikas sektorā.

Vineta Kleinberga: Zinātnes loma klimata pārmaiņu politikas veidošanā.

Dr. Aleksejs Nipers: Eiropas zaļais kurss – tehniska mērķu izpilde vai jēgpilna virzība?

Dr. Gaidis Klāvs: Modelēšanas pieejas pielietošana Eiropas Komisijas “Gatavi mērķrādītājam 55%” (Fit for 55) iniciatīvas ietekmes novērtējumam: sākotnējie rezultāti.

Līga Meņģelsone: Klimata mērķi un līdzsvarota pieeja.

Jānis Lielpēteris: Zaļais kurss šodienas acīm: uzņēmējs kompasa meklējumos.

Dr. Oļegs Krasnopjorovs: How to model the impact of climate policy on the economy? Lessons from foreign experience.

Dr. Leonidas Paroussos: Modelling the Socio-Economic Implications of Climate Change: State of the Art in CGE Modelling and Challenges.

Dr. Jānis Reķis: Energy and environmental systems modelling design.

Dr. Dzintars Jaunzems: Model-based policymaking or policy-based modelling? Experience on use of simulation and optimisation models.

Latvijas Produktivitātes padomes un Latvijas Universitātes Produktivitātes zinātniskā institūta “LU domnīca LV PEAK” organizētā konference “Produktivitātes dialogs - 2021” notika 2021. gada 02. decembrī. Tās tiešraide bija skatāma portālā TVNET un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes Facebook lapā.

Konferencē, kurā piedalījās Latvijas vadošie pētnieki, politiķi, nevalstisko organizāciju pārstāvji un uzņēmēji, tika prezentēts ikgadējā Produktivitātes ziņojuma projekts un aplūkoti ar pandēmiju saistītie izaicinājumi, tai skaitā attālinātā darba un darba tirgus izaicinājumi. Tika pārrunāti galvenie pēdējā laikā veiktie pētījumi produktivitātes jomā, kā arī notika diskusija par to, kādas mācības produktivitātes noturēšanai gūtas pandēmijas laikā un kādos virzienos turpmāk strādāt, lai nodrošinātu produktivitātes kāpumu. Konferenci moderēja LU Produktivitātes zinātniskā institūta “LU domnīca LV PEAK” direktore, prof. Inna Šteinbuka. 

Konferences “Produktivitātes dialogs - 2021” programma.

​​​​​​​Vairāk

 

2020

Latvijas produktivitātes padome un Latvijas Universitātes Produktivitātes zinātniskais institūts "LU domnīca LV PEAK"  2020.gada 25.novembrī rīkoja tiešsaistes konferenci “Produktivitātes dialogs”. 

Produktivitātes dialogs tika organizēts, lai prezentētu Latvijas produktivitātes ziņojumu un lai nodrošinātu platformu viedokļu apmaiņai par nacionālajiem produktivitātes izaicinājumiem, un uzlabotu savstarpējo izpratni par galvenajām nākotnes politikas un produktivitāti veicinošu reformu prasībām. Konferencē piedalījās pētnieki, politiķi, nevalstisko organizāciju pārstāvji un uzņēmēji, kas deva iespēju apspriest valsts produktivitātes problēmas dažādām ieinteresētajām pusēm.

Konferences “Produktivitātes dialogs” programma.

Vairāk