Foto: Toms Šics, Latvijas Radio.

Latvijas ekonomikas izaugsmei nepietiek vienkārši strādāt vairāk – jāiemācās strādāt gudrāk, jāceļ produktivitāte un jāspēj radīt produktus ar lielāku pievienoto vērtību. Latvijas ekonomikas attīstību, "airBaltic", "Rail Baltica" virzību, demogrāfijas izaicinājumus, mākslīgā intelekta ietekmi un izglītības nozīmi Latvijas Radio 1 raidījuma "Krustpunktā" "Lielajā intervijā" 17. augustā komentēja Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Produktivitātes zinātniskā institūta "LU domnīca LV PEAK" direktore profesore Inna Šteinbuka.

Runājot par Latvijas nākotni, profesore I. Šteinbuka uzsver: "Vajag pāriet uz sarežģītākām tehnoloģijām un ražot kaut ko tādu sarežģītāku, kas ir ar lielāku pievienoto vērtību." Savukārt par Latvijas attīstības scenārijiem viņa norāda, ka šobrīd esam ļoti tuvu "inercei ar lēnu izaugsmi un demogrāfisko noslodzi", bet Latvijai būtu jāvirzās uz straujāku ekonomikas attīstību. 

Būtiska intervijas daļa veltīta mākslīgajam intelektam (MI) un izglītībai. Profesore atzīst, ka MI jau maina darbu un profesijas, taču cilvēkam arvien būs jāspēj uzdot pareizos jautājumus, kontrolēt izpildi un atrast kļūdas. "Matemātika ir obligāta katram cilvēkam. Tas nenozīmē, ka katram jākļūst par matemātiķi, bet tā strukturē domāšanu, " uzsver prof. Šteinbuka un neatbalsta 9. klases matemātikas eksāmena atcelšanu.

Raidījumā prof. Šteinbuka skaidro, kā Latviju ietekmēs demogrāfiskās pārmaiņas un kādas iespējas mūsu ekonomikai paver augstās tehnoloģijas un MI.

Pilna intervija publicēta LSM.lv

Dalīties