2021

2021. gada 10. decembrī notika Latvijas Universitātes Produktivitātes zinātniskā institūta “LU domnīca LV PEAK” projekta “Klimata mērķu ekonomiskās ietekmes modelēšana un analīze” ietvaros rīkotais Zoom seminārs. Seminārs tapa sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Fizikālās enerģētikas institūtu.

Semināra pirmā daļa fokusēsējās uz Eiropas "zaļā kursa" īstenošanu un Latvijas tautsaimniecības izaicinājumiem, savukārt, otrā daļa tika veltīta klimata pārmaiņu politikas modelēšanas pieredzei un izaicinājumiem.

Semināra tiešraide bija skatāma sabiedrisko mediju portālā LSM.lv un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes Facebook lapā.

Semināra programma

Prezentācijas

Dr. Dmitrijs Skoruks: Klimata mērķu ekonomiskās ietekmes modelēšana: pētniecības projekta mērķi.

Prof. Gundars Bērziņš: Valsts un sabiedrības iesaiste zaļā kursa realizācijā. Iespējas un izaicinājumi.

Ivars Golsts: Zaļā kursa izaicinājumi Latvijas enerģētikas sektorā.

Vineta Kleinberga: Zinātnes loma klimata pārmaiņu politikas veidošanā.

Dr. Aleksejs Nipers: Eiropas zaļais kurss – tehniska mērķu izpilde vai jēgpilna virzība?

Dr. Gaidis Klāvs: Modelēšanas pieejas pielietošana Eiropas Komisijas “Gatavi mērķrādītājam 55%” (Fit for 55) iniciatīvas ietekmes novērtējumam: sākotnējie rezultāti.

Līga Meņģelsone: Klimata mērķi un līdzsvarota pieeja.

Jānis Lielpēteris: Zaļais kurss šodienas acīm: uzņēmējs kompasa meklējumos.

Dr. Oļegs Krasnopjorovs: How to model the impact of climate policy on the economy? Lessons from foreign experience.

Dr. Leonidas Paroussos: Modelling the Socio-Economic Implications of Climate Change: State of the Art in CGE Modelling and Challenges.

Dr. Jānis Reķis: Energy and environmental systems modelling design.

Dr. Dzintars Jaunzems: Model-based policymaking or policy-based modelling? Experience on use of simulation and optimisation models.

Latvijas makroekonomiskās attīstības scenāriju un prognožu novērtējuma izstrādes mērķis ir, balstoties uz globālās attīstības tendenču (Covid-19 pandēmijas radītās pārmaiņas, globālās tehnoloģiju pārmaiņas, klimata pārmaiņas – Zaļais kurss un virzība uz klimatneitralitāti u.c.), Latvijas stratēģiskos politikas dokumentu un plānoto investīciju novērtējuma, kā arī izvērtējot Latvijas demogrāfiskās attīstības tendences un ekonomikas attīstības iespējas, izstrādāt Latvijas makroekonomiskos pieņēmumus un ietekmējošos faktorus vidēja (līdz 2030.gadam) un ilgtermiņa (līdz 2050.gadam) 3 attīstības scenārijiem (pesimistiskais, optimistiskais, bāzes). Minētie scenāriji būs pamats (ieejas nosacījumi) tālākam darbam projekta ietvaros, lai noteiktu identificēto ekonomikas un klimata mērķu sasniegšanas ekonomisko ietekmi dažādu hipotēžu ietvaros, izmantojot enerģētikas un klimata TIMES un CGE modeļus. Pētījumā tiks sniegts arī enerģijas izmaksas ietekmējošo faktoru teorētiskais apskats, kas ir pamatots ar citu valstu pieredzi, citu modeļu (referenču) un zinātniskās literatūras analīzi par enerģijas cenu veidošanās principiem. Tiks izvirzītas hipotēzes par to, kā ar enerģētiku saistītās politikas, t.sk. Eiropas Komisijas pārskatīto energoefektivitātes un atjaunoto energoresursu direktīvu elementi, var ietekmēt Latvijas enerģijas lietotāju izmaksas. Identificētas hipotēzes būs jāpārbauda modelēšanas procesā.

Latvijas makroekonomiskās attīstības scenāriju un prognožu novērtējums, lai izvērtētu Eiropas Komisijas pārskatīto energoefektivitātes un atjaunoto energoresursu direktīvu ietekmi PDF

Nodevuma mērķis – definēt CGE modeļa pilnveides mehānismus, lai Latvijas gadījumam nodrošinātu starptautiski konkurētspējīgu vispārējā līdzsvara modeli klimata politikas ietekmes uz tautsaimniecību novērtēšanai un tās efektīvu sasaisti ar Fizikālās enerģētikas institūta (FEI) TIMES modeli. Pamatojoties uz zinātnisko literatūru, tiks izpētīta ārvalstu pieredze dažādu veidu CGE modeļu (statisko, dinamiski – rekursīvo un pilnībā dinamisko) priekšrocības un ierobežojumi, kā arī labas prakses piemērošanas iespējas  Latvijas gadījumam. Tiks izstrādāts koncepts par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju ietveršanu CGE modelī, kā arī veikta CGE – TIMES modeļu netiešās sasaistes (“soft linking”) priekšrocības un ierobežojumu izvērtējums, salīdzinot ar citām sasaistes metodēm (“hard linking” un “hybrid linking”). Pēc esošās CGE modeļa versijas audita, sadarbībā ar FEI tiks veikta modelēšanai nepieciešamo datu pieejamības analīze, nepieciešamības gadījumā izstrādājot priekšlikumus statistikas pilnveidošanai un/vai piedāvājot alternatīvās datu ieguves metodes. Tiks izvirzītas hipotēzes par Latvijas gadījumam optimālo CGE modeļa veidu, kā arī par optimālo sasaistes veidu ar FEI TIMES modeli.

Latvijas VLA modeļa pilnveides mehānismi, lai Latvijas gadījumam nodrošinātu starptautiski konkurētspējīgu vispārējā līdzsvara modeli klimata politikas ietekmes uz tautsaimniecību novērtēšanai un tās efektīvu sasaisti ar FEI TIMES modeli PDF