LU konference“Latvijas produktivitātes ziņojums 2025” ietver divas daļas. Pirmajā daļā ir aplūkotas kopējās produktivitātes tendences un ietekmējošie faktori Otrā daļa ir veltīta īpašas jomas padziļinātai analīzei, šajā gadījumā par neto nulles emisiju tehnoloģiju ekosistēmas potenciālu Latvijā.
Analīze balstīta uz kvalitatīvu politikas dokumentu izvērtējumu, starptautisko tehnoloģiju attīstības datu analīzi un kvantitatīvu ekonomikas modelēšanu, izmantojot Vispārējā līdzsvara modeli.
Ziņojums tapis arvien pieaugošo ģeopolitisko un ekonomisko izaicinājumu laikā. Pandēmijas krīze un Krievijas militārā agresija pret Ukrainu izraisīja neatgriezeniskas globālās drošības arhitektūras un ekonomiskās sadarbības ķēžu pārmaiņas, negatīvi ietekmējot Latvijas ārējo tirdzniecību. Destabilizējošie faktori un nākotnes ģeopolitiskie riski negatīvi ietekmēja cenas, investīcijas, sabiedrības gaidas un ekonomikas attīstību.
Ziņojuma projekts prezentēts 2026. gada 5. martā ikgadējā konferencē “Produktivitātes dialogs 2026”, ko rīkoja Latvijas Produktivitātes padome un LU domnīca "LV PEAK", pulcējot plašu ekspertu loku.
“Latvijas produktivitātes ziņojumā 2024” ir analizēti produktivitātes faktori un dinamika, tai skaitā inovāciju sniegums, P&A finansējums, digitālās attīstības līmenis, kā arī jauniešu aptaujas rezultāti par ekonomikas izaugsmes perspektīvu, īpašu uzmanību pievēršot klimata mērķu sasniegšanai finansējuma novērtējumam. Ziņojumā ir iezīmēti galvenie izaicinājumi un sniegtas rekomendācijas politikas veidotājiem.
Pirms ziņojuma iesniegšanas valdībai un Eiropas Komisijai 2024.gada 6. martā tas tika prezentēts konferencē “Produktivitātes dialogs - 2025” plašam partneru lokam.
Ziņojums sastāv no 4 nodaļām. 1.nodaļā ir analizēta Latvijas produktivitātes dinamika. 2.nodaļā ir produktivitātes analīze pamatnozaru griezumā un tehnoloģiskās intensitātes strukturālās izmaiņas. 3.nodaļā ir apskatīti nozīmīgākie produktivitātes pieaugumu veicinošie faktori. 4.nodaļā ir novērtēts Latvijas enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanai nepieciešamais finansējums. Ziņojuma nobeigumā ir doti secinājumi un priekšlikumi politikas uzlabošanai.
“Latvijas produktivitātes ziņojumā 2023” ir analizēti produktivitātes faktori un dinamika, īpašu uzmanību pievēršot investīcijām un kapitāla atdevei Latvijā. Atšķirībā no iepriekšējo gadu ziņojumiem, šogad izpētīts jauniešu konfidences noskaņojums par ekonomiskajiem procesiem valstī un savām izredzēm karjeras veidošanā Latvijā. Ziņojumā ir iezīmēti galvenie izaicinājumi un sniegtas rekomendācijas politikas veidotājiem.
Pirms ziņojuma iesniegšanas valdībai un Eiropas Komisijai 2024.gada 15.februārī tas tika prezentēts konferencē “Produktivitātes dialogs - 2023/2024” plašam partneru lokam.
Ziņojums sastāv no 4 nodaļām. 1.nodaļā ir analizēta Latvijas produktivitātes dinamika. 2.nodaļā ir produktivitātes analīze pamatnozaru griezumā un tehnoloģiskās intensitātes strukturālās izmaiņas. 3.nodaļā ir apskatīti nozīmīgākie produktivitātes pieaugumu veicinošie faktori. 4.nodaļā ir pētīta investīciju un kapitāla atdeves rādītāju dinamika un līmenis Latvijā, kā arī investīciju šķēršļi un galvenie produktivitāti veicinošie investīciju virzieni Latvijā. Ziņojuma nobeigumā ir doti secinājumi un priekšlikumi politikas uzlabošanai.
“Latvijas produktivitātes ziņojumā 2022” ir analizēti produktivitātes faktori un dinamika pamatnozaru griezumā, precizēti Latvijas ekonomikas attīstības ilgtermiņa scenāriji, kā arī padziļināti ir pētītas investīcijas un kapitāla atdeve Latvijā. Ziņojumā tiek iezīmēti galvenie 2022. gada izaicinājumi un sniegtas rekomendācijas politikas veidotājiem.
Ziņojums sastāv no 2 nodaļām. 1.nodaļā ir analizēti Latvijas produktivitātes dinamika un faktori, ilgtermiņa attīstības scenāriji. 2.nodaļā ir pētīta investīciju un kapitāla atdeves rādītāju dinamika un līmenis Latvijā, kā arī investīciju šķēršļi un galvenie produktivitāti veicinošie investīciju virzieni Latvijā.
“Latvijas produktivitātes ziņojumā 2021” ir analizēti produktivitātes faktori un dinamika, precizēti Latvijas ekonomikas attīstības ilgtermiņa scenāriji, kā arī padziļināti ir pētīta attālinātā darba ietekme uz produktivitāti. Ziņojumā ir sniegtas rekomendācijas politikas veidotājiem.
Pirms ziņojuma iesniegšanas valdībai un Eiropas Komisijai 2020.gada 2.decembrī tas tika prezentēts konferencē “Produktivitātes dialogs-2021” plašam partneru lokam.
Ziņojums sastāv no 2 nodaļām. 1.nodaļā ir analizēti Latvijas produktivitātes dinamika un faktori, ilgtermiņa attīstības scenāriji. 2.nodaļā ir raksturotas attālinātā darba attīstības tendences un tā ietekme uz produktivitāti, kā arī politikas izaicinājumi un politikas virzieni attālinātā darba veicināšanai. Ziņojuma nobeigumā ir doti secinājumi un priekšlikumi politikas uzlabošanai.
“Latvijas produktivitātes ziņojums 2020” ietver zinātnisko pamatojumu par uzņēmumu produktivitāti veicinošiem valsts atbalsta kritērijiem. Kritēriji tika izstrādāti, balstoties uz ORBIS datubāzes analīzi par Latvijas uzņēmumu rādītājiem. Turpmāk produktivitātes ziņojumi tiks izstrādāti reizi gadā ar mērķi veikt neatkarīgu, objektīvu un zinātniski pamatotu konkurētspējas un produktivitātes analīzi, un izstrādātu politikas ieteikumus Latvijas valdībai.
